|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
←前へ トップへ 次へ→ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3. Pañcaṅgikavaggo |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Pañca |
|
数 |
特 |
‐ |
有(帯) |
五 |
|
|
|
|
aṅgika |
|
形 |
a |
‐ |
依(属) |
支分ある |
|
|
|
|
vaggo |
|
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
章、品 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
「五支品」 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1. Paṭhamaagāravasuttaṃ |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Paṭhama |
|
形 |
a |
‐ |
持 |
初の、第一の |
|
|
|
|
agārava |
|
形 |
a |
‐ |
依(属) |
尊重のない、不敬な |
|
|
|
|
suttaṃ |
sīv |
名 |
a |
中 |
単 |
主 |
経、糸 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
「第一の不尊重経」(『増支部』5-21) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
21-1. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
21. ‘‘So vata, bhikkhave, bhikkhu agāravo appatisso
asabhāgavuttiko ‘sabrahmacārīsu ābhisamācārikaṃ dhammaṃ paripūressatī’ti
netaṃ ṭhānaṃ vijjati. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘So |
|
代 |
代的 |
男 |
単 |
主 |
それ、彼 |
|
|
|
|
vata, |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
じつに |
|
|
|
|
bhikkhave, |
bhikṣ |
名 |
u |
男 |
複 |
呼 |
比丘 |
|
|
|
|
bhikkhu |
bhikṣ |
名 |
u |
男 |
単 |
主 |
比丘 |
|
|
|
|
agāravo |
|
形 |
a |
男 |
単 |
主 |
尊重のない、不敬な |
|
|
|
|
appatisso |
a-prati-śru |
形 |
a |
男 |
単 |
主 |
従順ならぬ |
|
|
|
|
asabhāga |
a-sa-bhaj |
形 |
a |
‐ |
持 |
適宜でない |
|
|
|
|
vuttiko |
|
形 |
a |
男 |
単 |
主 |
行為する、生活する →無礼義 |
|
|
|
|
‘sabrahmacārīsu |
sa-bṛh, car |
名 |
in |
男 |
複 |
処 |
同梵行者 |
|
|
|
|
ābhisamācārikaṃ |
abhi-saṃ-car |
形 |
a |
男中 |
単 |
対 |
増上行儀の |
|
|
|
|
dhammaṃ |
dhṛ |
名 |
a |
男中 |
単 |
対 |
法 |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
paripūressatī’ |
pari-pṝ 使 |
動 |
未 |
能 |
単 |
三 |
完成させる |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
ti |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、といって、かく、このように、ゆえに |
|
|
|
|
na |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
ない |
|
|
|
|
etaṃ |
|
代 |
代的 |
中 |
単 |
主 |
これ |
|
|
|
|
ṭhānaṃ |
sthā |
名 |
a |
中 |
単 |
主 |
場所、状態、理由、道理 |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
vijjati. |
vid 受 |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
見出される、存在する |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
「比丘たちよ、尊重なく、従順ならず、同梵行者たちに対し不作法なその比丘が、増上行儀の法を完成させるという、この道理は存在しません。 |
|
|
|
メモ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
・『南伝』、『原始』はsabrahmacārīsuの語をagāravo appatisso asabhāgavuttikoの三語にかけているようである。ここでは『増支部』5-9の同名経との比較から、asabhāgavuttikoの一語のみにかけてみた。なおVRI版は、‘ ’の付け方からしてābhisamācārikaṃ dhammaṃ にかけているものと思われる。この場合「同梵行者たちのうちでの増上行儀」とでも訳すべきか。これもありうる解釈であろうが、類例がないため何とも断言しがたい。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
21-2. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘Ābhisamācārikaṃ dhammaṃ aparipūretvā sekhaṃ [sekkhaṃ (ka.)]
dhammaṃ paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘Ābhisamācārikaṃ
dhammaṃ aparipūretvā sekhaṃ dhammaṃ
paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. (21-1.) |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
aparipūretvā |
a-pari-pṝ 使 |
動 |
連 |
‐ |
‐ |
‐ |
完成させない |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
sekhaṃ |
śikṣ |
名(形) |
a |
男 |
単 |
対 |
有学、学人 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
増上行儀の法を完成させずして、有学の法を完成させるという、この道理は存在しません。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
21-3. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘Sekhaṃ dhammaṃ aparipūretvā sīlāni paripūressatī’ti netaṃ
ṭhānaṃ vijjati. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘Sekhaṃ dhammaṃ
aparipūretvā sīlāni paripūressatī’ti
netaṃ ṭhānaṃ vijjati. (21-2.) |
|
|
|
|
sīlāni |
|
名 |
a |
中 |
複 |
対 |
戒 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
有学の法を完成させずして、諸戒を完成させるという、この道理は存在しません。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
21-4. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘Sīlāni aparipūretvā sammādiṭṭhiṃ paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ
vijjati. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘Sīlāni aparipūretvā sammādiṭṭhiṃ paripūressatī’ti netaṃ
ṭhānaṃ vijjati. (21-3.) |
|
|
|
|
sammā |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
正しい、正しく |
|
|
|
|
diṭṭhiṃ |
dṛś |
名 |
i |
女 |
単 |
対 |
見、見解、意見 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
諸戒を完成させずして、正見を完成させるという、この道理は存在しません。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
21-5. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘Sammādiṭṭhiṃ aparipūretvā sammāsamādhiṃ paripūressatī’ti netaṃ
ṭhānaṃ vijjati. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘Sammādiṭṭhiṃ
aparipūretvā sammāsamādhiṃ
paripūressatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. (21-4.) |
|
|
|
|
samādhiṃ |
saṃ-ā-dhā |
名 |
i |
男 |
単 |
対 |
定、三昧、精神集中 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
正見を完成させずして、正定を完成させるという、この道理は存在しません。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
21-6. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘So vata, bhikkhave, bhikkhu sagāravo sappatisso
sabhāgavuttiko ‘sabrahmacārīsu ābhisamācārikaṃ dhammaṃ paripūressatī’ti
ṭhānametaṃ vijjati. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘So vata, bhikkhave,
bhikkhu sagāravo sappatisso sabhāgavuttiko ‘sabrahmacārīsu ābhisamācārikaṃ dhammaṃ
paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. (21-1.) |
|
|
|
|
sagāravo |
|
形 |
a |
男 |
単 |
主 |
尊重ある、恭敬する |
|
|
|
|
sappatisso |
sa-prati-śru |
形 |
a |
男 |
単 |
主 |
従順の、崇敬ある |
|
|
|
|
sabhāga |
sa-bhaj |
形 |
a |
‐ |
持 |
同分の、類似の |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
比丘たちよ、尊重あり、従順で、同梵行者たちに対し礼儀正しいその比丘が、増上行儀の法を完成させるという、この道理は存在します。 |
|
|
|
メモ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
・PTS辞書のsabhāgaの項には-- vuttin living in mutual
courtesy, properly, suitably とある。ここから上のように訳した。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
21-7. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘Ābhisamācārikaṃ dhammaṃ paripūretvā sekhaṃ dhammaṃ
paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘Ābhisamācārikaṃ
dhammaṃ paripūretvā sekhaṃ
dhammaṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. (21-2.) |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
paripūretvā |
pari-pṝ 使 |
動 |
連 |
‐ |
‐ |
‐ |
完成させる |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
増上行儀の法を完成させたうえで、有学の法を完成させるという、この道理は存在します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
21-8. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘Sekhaṃ dhammaṃ paripūretvā sīlāni paripūressatī’ti ṭhānametaṃ
vijjati. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘Sekhaṃ dhammaṃ
paripūretvā sīlāni paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. (21-3, 7.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
有学の法を完成させたうえで、諸戒を完成させるという、この道理は存在します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
21-9. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘Sīlāni paripūretvā sammādiṭṭhiṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ
vijjati. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘Sīlāni paripūretvā
sammādiṭṭhiṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. (21-4, 7.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
諸戒を完成させたうえで、正見を完成させるという、この道理は存在します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
21-10. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘Sammādiṭṭhiṃ paripūretvā sammāsamādhiṃ paripūressatī’ti
ṭhānametaṃ vijjatī’’ti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘Sammādiṭṭhiṃ
paripūretvā sammāsamādhiṃ paripūressatī’ti ṭhānametaṃ vijjatī’’ (21-5, 7.) |
|
|
|
|
ti. |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、といって、かく、このように、ゆえに |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
正見を完成させたうえで、正定を完成させるという、この道理は存在します」 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Paṭhamaṃ. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Paṭhamaṃ. |
|
形 |
a |
中 |
単 |
主 |
第一の、最初の |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
第一〔経〕。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
←前へ トップへ 次へ→ |