|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
←前へ トップへ 次へ→ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
7. Attabyābādhasuttaṃ |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Atta |
|
名 |
an |
男 |
依(属) |
自己、我 |
|
|
|
|
byābādha |
vi-ā-bādh |
名 |
a |
男 |
依(属) |
悩害、瞋害 |
|
|
|
|
suttaṃ |
sīv |
名 |
a |
中 |
単 |
主 |
経、糸 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
「自悩害経」(『増支部』3-17) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17-1. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. ‘‘Tayome, bhikkhave, dhammā attabyābādhāyapi saṃvattanti,
parabyābādhāyapi saṃvattanti, ubhayabyābādhāyapi saṃvattanti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Tayo |
|
数 |
特 |
男 |
複 |
主 |
三 |
|
|
|
|
ime, |
|
代 |
代的 |
男 |
複 |
主 |
これら |
|
|
|
|
bhikkhave, |
bhikṣ |
名 |
u |
男 |
複 |
呼 |
比丘 |
|
|
|
|
dhammā |
dhṛ |
名 |
a |
男中 |
複 |
主 |
法 |
|
|
|
|
atta |
|
名 |
an |
男 |
依(属) |
自己、我 |
|
|
|
|
byābādhāya |
vi-ā-bādh |
名 |
a |
男 |
単 |
与 |
悩害、瞋害 |
|
|
|
|
pi |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
〜もまた、けれども、たとえ |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
saṃvattanti, |
saṃ-vṛt |
動 |
現 |
能 |
複 |
三 |
転起する、作用する、導く |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
para |
|
形 |
代的 |
‐ |
依(属) |
他の |
|
|
|
|
byābādhāyapi
saṃvattanti, ubhayabyābādhāyapi
saṃvattanti. (同上) |
|
|
|
|
ubhaya |
|
形 |
代的 |
‐ |
依(属) |
両方 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
「比丘たちよ、これら三つの法は、自己の悩害へと導き、他者の悩害へと導き、両者の悩害へと導きます。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17-2. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Katame tayo? |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Katame |
|
形 |
代的 |
男 |
複 |
主 |
いずれの、どちらの |
|
|
|
|
tayo? |
|
数 |
特 |
男 |
複 |
主 |
三 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
いかなる三か。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17-3. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kāyaduccaritaṃ, vacīduccaritaṃ, manoduccaritaṃ. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Kāya |
|
名 |
a |
男 |
依(具) |
身体、集まり |
|
|
|
|
duccaritaṃ, |
dur-car |
過分 |
a |
中 |
単 |
主 |
悪行 |
|
|
|
|
vacī |
vac |
名 |
as |
中 |
依(具) |
語、言、口 |
|
|
|
|
duccaritaṃ, |
dur-car |
過分 |
a |
中 |
単 |
主 |
悪行 |
|
|
|
|
mano |
man |
名 |
as |
中 |
依(具) |
意 |
|
|
|
|
duccaritaṃ. |
dur-car |
過分 |
a |
中 |
単 |
主 |
悪行 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
身による悪行、語による悪行、意による悪行です。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17-4. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ime kho, bhikkhave, tayo dhammā attabyābādhāyapi saṃvattanti,
parabyābādhāyapi saṃvattanti, ubhayabyābādhāyapi saṃvattanti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Ime kho, bhikkhave, tayo dhammā attabyābādhāyapi saṃvattanti,
parabyābādhāyapi saṃvattanti, ubhayabyābādhāyapi saṃvattanti. (17-1.) |
|
|
|
|
kho, |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
じつに、たしかに |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
比丘たちよ、これら三つの法は、自己の悩害へと導き、他者の悩害へと導き、両者の悩害へと導きます。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17-5. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Tayome, bhikkhave, dhammā nevattabyābādhāyapi saṃvattanti, na
parabyābādhāyapi saṃvattanti, na ubhayabyābādhāyapi saṃvattanti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Tayome, bhikkhave,
dhammā nevattabyābādhāyapi
saṃvattanti, na
parabyābādhāyapi saṃvattanti, na ubhayabyābādhāyapi saṃvattanti. (17-1.) |
|
|
|
|
na |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
ない |
|
|
|
|
eva |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
まさに、のみ、じつに |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
比丘たちよ、これら三つの法は、自己の悩害へと導かず、他者の悩害へと導かず、両者の悩害へと導きません。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17-6. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Katame tayo? |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Katame tayo? (17-2.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
いかなる三か。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17-7. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kāyasucaritaṃ, vacīsucaritaṃ, manosucaritaṃ. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Kāya |
|
名 |
a |
男 |
依(具) |
身体、集まり |
|
|
|
|
sucaritaṃ, |
su-car |
名過分 |
a |
中 |
単 |
主 |
善行 |
|
|
|
|
vacī |
vac |
名 |
as |
中 |
依(具) |
語、言、口 |
|
|
|
|
sucaritaṃ, |
su-car |
名過分 |
a |
中 |
単 |
主 |
善行 |
|
|
|
|
mano |
man |
名 |
as |
中 |
依(具) |
意 |
|
|
|
|
sucaritaṃ. |
su-car |
名過分 |
a |
中 |
単 |
主 |
善行 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
身による善行、語による善行、意による善行です。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17-8. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ime kho, bhikkhave, tayo dhammā nevattabyābādhāyapi
saṃvattanti, na parabyābādhāyapi saṃvattanti, na ubhayabyābādhāyapi
saṃvattantī’’ti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Ime kho, bhikkhave,
tayo dhammā nevattabyābādhāyapi saṃvattanti, na parabyābādhāyapi saṃvattanti,
na ubhayabyābādhāyapi saṃvattantī’’ (17-4, 5.) |
|
|
|
|
ti. |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、といって、かく、このように、ゆえに |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
比丘たちよ、これら三つの法は、自己の悩害へと導かず、他者の悩害へと導かず、両者の悩害へと導きません」 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sattamaṃ. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Sattamaṃ. |
|
形 |
a |
中 |
単 |
主 |
第七の |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
第七〔経〕。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
←前へ トップへ 次へ→ |