|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
←前へ トップへ 次へ→ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247-1. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247. ‘‘Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā,
yathāpaṭipannā me sāvakā cattāro satipaṭṭhāne bhāventi. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Puna |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
さらに、ふたたび |
|
|
|
|
ca |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、また、そして、しかし |
|
|
|
|
aparaṃ, |
|
形 |
代的 |
中 |
単 |
副対 |
後の、次の、他の、(副対で)さらに |
|
|
|
|
udāyi, |
|
名 |
in |
男 |
単 |
呼 |
人名、ウダーイン |
|
|
|
|
akkhātā |
ā-khyā |
過分 |
a |
女 |
単 |
主 |
告げられた |
|
|
|
|
mayā |
|
代 |
代的 |
‐ |
単 |
具 |
私 |
|
|
|
|
sāvakānaṃ |
śru |
名 |
a |
男 |
複 |
与 |
弟子、声聞 |
|
|
|
|
paṭipadā, |
prati-pad |
名 |
a |
女 |
単 |
主 |
道、行道 |
|
|
|
|
yathā |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
〜のごとくに、〜のように |
|
|
|
|
paṭipannā |
|
過分 |
a |
男 |
複 |
主 |
行道した |
|
|
|
|
me |
|
代 |
代的 |
‐ |
単 |
属 |
私 |
|
|
|
|
sāvakā |
śru |
名 |
a |
男 |
複 |
主 |
弟子、声聞 |
|
|
|
|
cattāro |
|
数 |
特 |
男 |
複 |
対 |
四 |
|
|
|
|
sati |
smṛ |
名 |
i |
女 |
依(属) |
念、憶念、正念 |
|
|
|
|
paṭṭhāne |
pra-sthā |
名 |
a |
中(男) |
複 |
対 |
出発、発趣 →念処 |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
bhāventi. |
bhū 使 |
動 |
現 |
能 |
複 |
三 |
修習する |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
さらにまたウダーインよ、私によって弟子たちへ行道が説かれ、私の弟子たちはその通りに行道して、四念処を修習します。 |
|
|
|
メモ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
・以下三十七菩提分法。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247-2. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Idhudāyi, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno
satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Idha |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
ここに、この世で、いま、さて |
|
|
|
|
udāyi, |
|
名 |
in |
男 |
単 |
呼 |
人名、ウダーイン |
|
|
|
|
bhikkhu |
bhikṣ |
名 |
u |
男 |
単 |
主 |
比丘 |
|
|
|
|
kāye |
|
名 |
a |
男 |
単 |
処 |
身体 |
|
|
|
|
kāya |
|
名 |
a |
男 |
依(対) |
身体 |
|
|
|
|
anupassī |
anu-paś |
形 |
in |
男 |
単 |
主 |
随観する |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
viharati |
vi-hṛ |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
住する |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
ātāpī |
ā-tap |
形 |
in |
男 |
単 |
主 |
熱心の、熱意ある |
|
|
|
|
sampajāno |
saṃ-prajñā |
形 |
a |
男 |
単 |
主 |
正知の、意識的の、正知者、故意の |
|
|
|
|
satimā |
smṛ |
形 |
ant |
男 |
単 |
主 |
念ある、憶念ある |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
vineyya |
vi-nī |
動 |
連 |
‐ |
‐ |
‐ |
調伏する、教導する |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
loke |
|
名 |
a |
男 |
単 |
処 |
世、世間 |
|
|
|
|
abhijjhā |
|
名 |
ā |
女 |
相 |
貪欲 |
|
|
|
|
domanassaṃ. |
|
名 |
a |
中 |
単 |
対 |
憂悩 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ウダーインよ、ここに比丘は、熱心なる正知正念の者として世における貪欲と憂悩を調伏し、身に関して身を随観して住します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247-3. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
vedanāsu vedanānupassī viharati… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
vedanāsu |
vid |
名 |
ā |
女 |
複 |
処 |
受、感受 |
|
|
|
|
vedanā |
vid |
名 |
ā |
女 |
依(対) |
受、感受 |
|
|
|
|
anupassī |
anu-paś |
形 |
in |
男 |
単 |
主 |
随観する |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
viharati… |
vi-hṛ |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
住する |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
諸受に関して受を随観して住し…… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247-4. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
citte cittānupassī viharati… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
citte |
cit |
名 |
a |
中 |
単 |
処 |
心 |
|
|
|
|
citta |
cit |
名 |
a |
中 |
依(対) |
心 |
|
|
|
|
anupassī |
anu-paś |
形 |
in |
男 |
単 |
主 |
随観する |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
viharati… |
vi-hṛ |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
住する |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
心に関して心を随観して…… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247-5. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya
loke abhijjhādomanassaṃ. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
dhammesu |
dhṛ |
名 |
a |
男中 |
複 |
処 |
法 |
|
|
|
|
dhamma |
dhṛ |
名 |
a |
男中 |
依(対) |
法 |
|
|
|
|
anupassī viharati
ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. (247-2.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
熱心なる正知正念の者として世における貪欲と憂悩を調伏し、諸法に関して法を随観して住ます。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247-6. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā
viharanti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Tatra |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
そこで、そこに、そのとき、そのなかで |
|
|
|
|
ca |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、また、そして、しかし |
|
|
|
|
pana |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
また、しかし、しからば、しかも、しかるに、さて |
|
|
|
|
me |
|
代 |
代的 |
‐ |
単 |
属 |
私 |
|
|
|
|
sāvakā |
śru |
名 |
a |
男 |
複 |
主 |
弟子、声聞 |
|
|
|
|
bahū |
|
形 |
u |
男 |
複 |
主 |
多くの |
|
|
|
|
abhiññā |
abhi-jñā |
名 |
ā |
女 |
依(属) |
神通、証知 |
|
|
|
|
vosāna |
vi-ava-sā |
名 |
a |
中 |
持 |
終結、完了 |
|
|
|
|
pārami |
|
名 |
ī |
女 |
依(対) |
最高なるもの、波羅蜜 |
|
|
|
|
pattā |
pra-āp |
過分 |
a |
男 |
複 |
主 |
得た |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
viharanti. |
vi-hṛ |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
住する |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
そこで私の多くの弟子たちは証知の完結という最上なるものを得て住します。 |
|
|
|
メモ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
・vosāna-pāramiは持業釈で解したが、他の理解もあり得よう。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247-7. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā,
yathāpaṭipannā me sāvakā cattāro sammappadhāne bhāventi. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Puna caparaṃ, udāyi,
akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā cattāro sammappadhāne bhāventi. (247-1.) |
|
|
|
|
samma |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
正しい |
|
|
|
|
padhāne |
pra-dhā |
名 |
a |
中(男) |
複 |
対 |
精勤、努力 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
さらにまたウダーインよ、私によって弟子たちへ行道が説かれ、私の弟子たちはその通りに行道して、四正勤を修習します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247-8. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Idhudāyi, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ
anuppādāya chandaṃ janeti, vāyamati, vīriyaṃ ārabhati, cittaṃ paggaṇhāti,
padahati; |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Idha |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
ここに、この世で、いま、さて |
|
|
|
|
udāyi, |
|
名 |
in |
男 |
単 |
呼 |
人名、ウダーイン |
|
|
|
|
bhikkhu |
bhikṣ |
名 |
u |
男 |
単 |
主 |
比丘 |
|
|
|
|
anuppannānaṃ |
an-ud-pad |
過分 |
a |
男中 |
複 |
属 |
未生の |
|
|
|
|
pāpakānaṃ |
|
形 |
a |
男中 |
複 |
属 |
悪しき |
|
|
|
|
akusalānaṃ |
|
形 |
a |
男中 |
複 |
属 |
不善の |
|
|
|
|
dhammānaṃ |
dhṛ |
名 |
a |
男中 |
複 |
属 |
法 |
|
|
|
|
anuppādāya |
an-ud-pad |
名 |
a |
男 |
単 |
与 |
不生 |
|
|
|
|
chandaṃ |
|
名 |
a |
男 |
単 |
対 |
欲、意欲、志欲 |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
janeti, |
jan 使 |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
生む、生ずる |
|
|
|
|
vāyamati, |
vi-ā-yam |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
努力する、励む |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
vīriyaṃ |
|
名 |
a |
中 |
単 |
対 |
精進 |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
ārabhati, |
ā-rabh |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
始める、励む |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
cittaṃ |
cit |
名 |
a |
中 |
単 |
対 |
心 |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
paggaṇhāti, |
pra-grah |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
さしのべる、策励する |
|
|
|
|
padahati; |
pra-dhā |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
努力する、励む、精勤する |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
友等よ、ここに比丘は、いまだ生じざる悪しき不善の諸法の不生起のため、意欲を生じて努力し、精進に励み、心を策励して精勤します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247-9. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ
janeti, vāyamati, vīriyaṃ ārabhati, cittaṃ paggaṇhāti, padahati; |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
uppannānaṃ |
ud-pad |
過分 |
a |
男中 |
複 |
属 |
生起した、発生した |
|
|
|
|
pāpakānaṃ akusalānaṃ
dhammānaṃ pahānāya chandaṃjaneti,
vāyamati, vīriyaṃ ārabhati, cittaṃ paggaṇhāti, padahati; (247-8.) |
|
|
|
|
pahānāya |
pra-hā |
名 |
a |
中 |
単 |
与 |
捨断 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
すでに生じた悪しき不善の諸法の捨断のため、意欲を生じて努力し、精進に励み、心を策励して精勤します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247-10. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti,
vāyamati, vīriyaṃ ārabhati, cittaṃ paggaṇhāti, padahati; |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti, vāyamati,
vīriyaṃ ārabhati, cittaṃ paggaṇhāti, padahati; (247-8.) |
|
|
|
|
kusalānaṃ |
|
形 |
a |
男中 |
複 |
属 |
善の |
|
|
|
|
uppādāya |
ud-pad |
名 |
a |
男中 |
単 |
与 |
生起 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
いまだ生じざる善き諸法の生起のため、意欲を生じて努力し、精進に励み、心を策励して精勤し、 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247-11. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya
vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti, vāyamati, vīriyaṃ ārabhati,
cittaṃ paggaṇhāti, padahati. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
uppannānaṃ |
ud-pad |
過分 |
a |
男中 |
複 |
属 |
生起した、発生した |
|
|
|
|
kusalānaṃ |
|
形 |
a |
男中 |
複 |
属 |
善の |
|
|
|
|
dhammānaṃ |
dhṛ |
名 |
a |
男中 |
複 |
属 |
法 |
|
|
|
|
ṭhitiyā |
sthā |
名 |
i |
女 |
単 |
与 |
住、止住、定立 |
|
|
|
|
asammosāya |
a-saṃ-muh |
名 |
a |
中 |
単 |
与 |
不妄、不惑乱 |
|
|
|
|
bhiyyo |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
さらに多く |
|
|
|
|
bhāvāya |
bhū |
名 |
a |
男 |
単 |
与 |
性質、状態 →増大 |
|
|
|
|
vepullāya |
|
名 |
a |
中 |
単 |
与 |
広大、方広 |
|
|
|
|
bhāvanāya |
bhū 使 |
名 |
ā |
女 |
単 |
属 |
修習 |
|
|
|
|
pāripūriyā |
pari-pūr |
名 |
ī |
女 |
単 |
与 |
完全、円満 |
|
|
|
|
chandaṃ janeti,
vāyamati, vīriyaṃ ārabhati, cittaṃ paggaṇhāti, padahati. (247-8.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
すでに生じた善き諸法の住立、不惑乱、増大、拡大、修習の完成のため、意欲を生じて努力し、精進に励み、心を策励して精勤します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247-12. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā
viharanti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Tatra ca pana me
sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. (247-6.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
そこで私の多くの弟子たちは証知の完結という最上なるものを得て住します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247-13. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā,
yathāpaṭipannā me sāvakā cattāro iddhipāde bhāventi. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Puna caparaṃ, udāyi,
akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā cattāro iddhipāde bhāventi. (247-1.) |
|
|
|
|
iddhi |
|
名 |
i |
女 |
依(属) |
神通、神変 |
|
|
|
|
pāde |
|
名 |
a |
男 |
複 |
対 |
足 →神足 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
さらにまたウダーインよ、私によって弟子たちへ行道が説かれ、私の弟子たちはその通りに行道して、四神足を修習します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247-14. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Idhudāyi, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ
iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ
bhāveti, cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti,
vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Idha |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
ここに、この世で、いま、さて |
|
|
|
|
udāyi, |
|
名 |
in |
男 |
単 |
呼 |
人名、ウダーイン |
|
|
|
|
bhikkhu |
bhikṣ |
名 |
u |
男 |
単 |
主 |
比丘 |
|
|
|
|
chanda |
|
名 |
a |
男 |
依(具) |
欲、意欲 |
|
|
|
|
samādhi |
saṃ-ā-dhā |
名 |
i |
男 |
相 |
定、三昧、精神集中 |
|
|
|
|
padhāna |
pra-dhā |
名 |
a |
中 |
依(属) |
努力、精勤 |
|
|
|
|
saṅkhāra |
saṃ-kṛ |
名 |
a |
男 |
依(具) |
行 →精進 |
|
|
|
|
samannāgataṃ |
saṃ-anu-ā-gam |
過分 |
a |
男 |
単 |
対 |
具備した、具足の |
|
|
|
|
iddhi |
|
名 |
i |
女 |
依(属) |
神通、神変 |
|
|
|
|
pādaṃ |
|
名 |
a |
男 |
単 |
対 |
足 →神足 |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
bhāveti, |
bhū 使 |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
修習する |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
vīriya |
|
名 |
a |
中 |
依(具) |
精進 |
|
|
|
|
samādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ
iddhipādaṃ bhāveti, (同上) |
|
|
|
|
citta |
cit |
名 |
a |
中 |
依(具) |
心 |
|
|
|
|
samādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ
iddhipādaṃ bhāveti, (同上) |
|
|
|
|
vīmaṃsā |
|
名 |
ā |
女 |
依(具) |
観、観慧、思惟 |
|
|
|
|
samādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ
iddhipādaṃ bhāveti. (同上) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ウダーインよ、ここに比丘は、意欲による三昧と精勤を具足した神足を修習します。精進による三昧と精勤を具足した神足を修習します。心による三昧と精勤を具足した神足を修習します。思惟による三昧と精勤を具足した神足を修習します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247-15. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā
viharanti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Tatra ca pana me
sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. (247-6.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
そこで私の多くの弟子たちは証知の完結という最上なるものを得て住します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247-16. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā,
yathāpaṭipannā me sāvakā pañcindriyāni bhāventi. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Puna caparaṃ, udāyi,
akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā pañcindriyāni
bhāventi. (247-1.) |
|
|
|
|
pañca |
|
数 |
特 |
‐ |
複 |
主 |
五 |
|
|
|
|
indriyāni |
|
名 |
a |
中 |
複 |
主 |
根、感覚器官 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
さらにまたウダーインよ、私によって弟子たちへ行道が説かれ、私の弟子たちはその通りに行道して、五根を修習します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247-17. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Idhudāyi, bhikkhu saddhindriyaṃ bhāveti upasamagāmiṃ
sambodhagāmiṃ; |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Idha |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
ここに、この世で、いま、さて |
|
|
|
|
udāyi, |
|
名 |
in |
男 |
単 |
呼 |
人名、ウダーイン |
|
|
|
|
bhikkhu |
bhikṣ |
名 |
u |
男 |
単 |
主 |
比丘 |
|
|
|
|
saddha |
śrad-dhā |
名 |
ā |
女 |
依(属) |
信 |
|
|
|
|
indriyaṃ |
|
名 |
a |
中 |
単 |
対 |
根、感覚器官 |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
bhāveti |
bhū 使 |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
修習する |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
upasama |
upa-śam |
名 |
a |
男 |
依(対) |
寂静、止息 |
|
|
|
|
gāmiṃ |
gam |
名形 |
in |
男→中 |
単 |
対 |
行く、行かせる、導く |
|
|
|
|
sambodha |
saṃ-budh |
名 |
a |
男 |
依(対) |
正覚 |
|
|
|
|
gāmiṃ; |
gam |
名形 |
in |
男→中 |
単 |
対 |
行く、行かせる、導く |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ウダーインよ、ここに比丘は、寂静へ導き、正覚へ導く信根を修習します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247-18. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
vīriyindriyaṃ bhāveti…pe… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
vīriya |
|
名 |
a |
中 |
依(属) |
精進 |
|
|
|
|
indriyaṃ bhāveti…pe…
(247-17.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
勤根を修習します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247-19. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
satindriyaṃ bhāveti… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
sati |
smṛ |
名 |
i |
女 |
依(属) |
念、憶念、正念 |
|
|
|
|
indriyaṃ bhāveti…pe…
(247-17.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
念根を修習します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247-20. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
samādhindriyaṃ bhāveti… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
samādhi |
saṃ-ā-dhā |
名 |
i |
男 |
依(属) |
定、三昧、精神集中 |
|
|
|
|
indriyaṃ bhāveti…pe…
(247-17.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
定根を修習します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247-21. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
paññindriyaṃ bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
paññā |
pra-jñā |
名 |
ā |
女 |
依(属) |
智慧、般若 |
|
|
|
|
bhāveti upasamagāmiṃ
sambodhagāmiṃ. (247-17.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
寂静へ導き、正覚へ導く慧根を修習します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247-22. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā
viharanti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Tatra ca pana me
sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. (247-6.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
そこで私の多くの弟子たちは証知の完結という最上なるものを得て住します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247-23. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā,
yathāpaṭipannā me sāvakā pañca balāni bhāventi. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Puna caparaṃ, udāyi,
akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā pañca
balāni bhāventi. (247-1.) |
|
|
|
|
pañca |
|
数 |
特 |
‐ |
複 |
対 |
五 |
|
|
|
|
balāni |
|
名形 |
a |
中 |
複 |
対 |
力 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
さらにまたウダーインよ、私によって弟子たちへ行道が説かれ、私の弟子たちはその通りに行道して、五力を修習します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247-24. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Idhudāyi, bhikkhu saddhābalaṃ bhāveti upasamagāmiṃ
sambodhagāmiṃ; |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Idhudāyi, bhikkhu
saddhābalaṃ bhāveti
upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ; (247-17.) |
|
|
|
|
balaṃ |
|
名形 |
a |
中 |
単 |
対 |
力 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ウダーインよ、ここに比丘は、寂静へ導き、正覚へ導く信力を修習します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247-25. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
vīriyabalaṃ bhāveti…pe… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
vīriyabalaṃ
bhāveti…pe… (247-18, 24.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
勤力を修習します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247-26. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
satibalaṃ bhāveti… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
satibalaṃ bhāveti…
(247-19, 24.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
念力を修習します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247-27. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
samādhibalaṃ bhāveti… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
samādhibalaṃ bhāveti…
(247-20, 24.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
定力を修習します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247-28. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
paññābalaṃ bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
paññābalaṃ bhāveti
upasamagāmiṃ sambodhbalaṃ bhāveti. (247-20, 24.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
寂静へ導き、正覚へ導く慧力を修習します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247-29. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā
viharanti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Tatra ca pana me
sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. (247-6.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
そこで私の多くの弟子たちは証知の完結という最上なるものを得て住します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247-30. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā,
yathāpaṭipannā me sāvakā sattabojjhaṅge bhāventi. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Puna caparaṃ, udāyi,
akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā sattabojjhaṅge
bhāventi. (247-1.) |
|
|
|
|
satta |
|
数 |
特 |
‐ |
複 |
対 |
七 |
|
|
|
|
bojjhi |
budh |
名 |
i |
女 |
依(属) |
覚 |
|
|
|
|
aṅge |
|
名 |
a |
中(男) |
複 |
対 |
支分、部分 →覚支 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
さらにまたウダーインよ、私によって弟子たちへ行道が説かれ、私の弟子たちはその通りに行道して、七覚支を修習します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247-31. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Idhudāyi, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ
virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ; |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Idha |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
ここに、この世で、いま、さて |
|
|
|
|
udāyi, |
|
名 |
in |
男 |
単 |
呼 |
人名、ウダーイン |
|
|
|
|
bhikkhu |
bhikṣ |
名 |
u |
男 |
単 |
主 |
比丘 |
|
|
|
|
sati |
smṛ |
名 |
i |
女 |
持 |
念、憶念 |
|
|
|
|
sambojjhi |
saṃ-budh |
名 |
i |
女 |
依(属) |
正覚、等覚 |
|
|
|
|
aṅgaṃ |
|
名 |
a |
中(男) |
単 |
対 |
支分、部分 →覚支 |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
bhāveti |
bhū 使 |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
修習する |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
viveka |
vi-vic |
名 |
a |
男 |
依(対) |
離、遠離、独処 |
|
|
|
|
nissitaṃ |
ni-śri |
過分 |
a |
男 |
単 |
対 |
依止した |
|
|
|
|
virāga |
vi-raj |
名 |
a |
男 |
依(対) |
離貪、遠離 |
|
|
|
|
nissitaṃ |
ni-śri |
過分 |
a |
男 |
単 |
対 |
依止した |
|
|
|
|
nirodha |
ni-rudh 使 |
名 |
a |
男 |
依(対) |
滅尽 |
|
|
|
|
nissitaṃ |
ni-śri |
過分 |
a |
男 |
単 |
対 |
依止した |
|
|
|
|
vossagga |
ava-sṛj |
名 |
a |
男 |
依(対) |
捨遺、棄捨(涅槃) |
|
|
|
|
pariṇāmiṃ; |
pari-nam |
形 |
in |
男 |
単 |
対 |
変化する、向かう、結果する |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ウダーインよ、ここに比丘は、遠離に依止し、離貪に依止し、滅尽に依止し、棄捨へと向かう念覚支を修習します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247-32. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti…pe… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
dhamma |
dhṛ |
名 |
a |
男中 |
依(属) |
法 |
|
|
|
|
vicaya |
vi-ci |
名 |
a |
男 |
持 |
簡択、調査 →択法 |
|
|
|
|
sambojjhaṅgaṃ
bhāveti…pe… (247-31.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
択法覚支を修習します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247-33. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
vīriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
vīriya |
|
名 |
a |
中 |
持 |
精進 |
|
|
|
|
sambojjhaṅgaṃ bhāveti…
(247-31.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
精進覚支を修習します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247-34. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
pīti |
|
名 |
i |
女 |
持 |
喜 |
|
|
|
|
sambojjhaṅgaṃ bhāveti…
(247-31.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
喜覚支を修習します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247-35. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
passaddhi |
pra-śrambh |
名 |
i |
女 |
持 |
軽安、止、安息 |
|
|
|
|
sambojjhaṅgaṃ bhāveti…
(247-31.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
軽安覚支を修習します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247-36. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
samādhi |
saṃ-ā-dhā |
名 |
i |
男 |
持 |
定、三昧、精神集中 |
|
|
|
|
sambojjhaṅgaṃ bhāveti…
(247-31.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
定覚支を修習します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247-37. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ
nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
upekkhā |
upa-īkṣ |
名 |
ā |
女 |
持 |
捨、無関心 |
|
|
|
|
sambojjhaṅgaṃ bhāveti
vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. (247-31.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
遠離に依止し、離貪に依止し、滅尽に依止し、棄捨へと向かう捨覚支を修習します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247-38. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā
viharanti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Tatra ca pana me
sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. (247-6.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
そこで私の多くの弟子たちは証知の完結という最上なるものを得て住します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247-39. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā,
yathāpaṭipannā me sāvakā ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāventi. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Puna caparaṃ, udāyi,
akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā ariyaṃ
aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāventi. (247-1.) |
|
|
|
|
ariyaṃ |
|
名形 |
a |
男 |
単 |
対 |
聖なる |
|
|
|
|
aṭṭha |
|
数 |
特 |
‐ |
帯 |
八 |
|
|
|
|
aṅgikaṃ |
|
形 |
a |
男 |
単 |
対 |
支分ある |
|
|
|
|
maggaṃ |
|
名 |
a |
男 |
単 |
対 |
道 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
さらにまたウダーインよ、私によって弟子たちへ行道が説かれ、私の弟子たちはその通りに行道して、八支聖道を修習します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247-40. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Idhudāyi, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti, sammāsaṅkappaṃ bhāveti,
sammāvācaṃ bhāveti, sammākammantaṃ bhāveti, sammāājīvaṃ bhāveti, sammāvāyāmaṃ
bhāveti, sammāsatiṃ bhāveti, sammāsamādhiṃ bhāveti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Idha |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
ここに、この世で、いま、さて |
|
|
|
|
udāyi, |
|
名 |
in |
男 |
単 |
呼 |
人名、ウダーイン |
|
|
|
|
bhikkhu |
bhikṣ |
名 |
u |
男 |
単 |
主 |
比丘 |
|
|
|
|
sammā |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
正しい、正しく |
|
|
|
|
diṭṭhiṃ |
dṛś |
名 |
i |
女 |
単 |
対 |
見、見解、意見 |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
bhāveti, |
bhū 使 |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
修習する |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
sammā |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
正しい、正しく |
|
|
|
|
saṅkappaṃ |
saṃ-kḷp |
名 |
a |
男 |
単 |
対 |
思惟、思念 |
|
|
|
|
bhāveti, |
同上 |
|
|
|
|
sammā |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
正しい、正しく |
|
|
|
|
vācaṃ |
vac |
名 |
ā |
女 |
単 |
対 |
言葉、語 |
|
|
|
|
bhāveti, |
同上 |
|
|
|
|
sammā |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
正しい、正しく |
|
|
|
|
kammantaṃ |
kṛ |
名 |
a |
男 |
単 |
対 |
業、作業、業務、家業、職業 |
|
|
|
|
bhāveti, |
同上 |
|
|
|
|
sammā |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
正しい、正しく |
|
|
|
|
ājīvaṃ |
ā-jīv |
名 |
a |
男 |
単 |
対 |
活命、命、生活 |
|
|
|
|
bhāveti, |
同上 |
|
|
|
|
sammā |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
正しい、正しく |
|
|
|
|
vāyāmaṃ |
|
名 |
a |
男 |
単 |
対 |
精進、勤 |
|
|
|
|
bhāveti, |
同上 |
|
|
|
|
sammā |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
正しい、正しく |
|
|
|
|
satiṃ |
smṛ |
名 |
i |
女 |
単 |
対 |
念、記憶 |
|
|
|
|
bhāveti, |
同上 |
|
|
|
|
sammā |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
正しい、正しく |
|
|
|
|
samādhiṃ |
saṃ-ā-dhā |
名 |
i |
男 |
単 |
対 |
定、三昧、精神集中 |
|
|
|
|
bhāveti. |
同上 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ウダーインよ、ここに比丘は、正見を修習し、正思惟を修習し、正語を修習し、正業を修習し、正命を修習し、正精進を修習し、正念を修習し、正定を修習します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
247-41. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā
viharanti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Tatra ca pana me
sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. (247-6.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
そこで私の多くの弟子たちは証知の完結という最上なるものを得て住します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
←前へ トップへ 次へ→ |