|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
←前へ トップへ 次へ→ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
306-1. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
306. ‘‘‘Chattiṃsa sattapadā veditabbā’ti – |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘‘Chattiṃsa |
|
名 |
a |
中 |
複 |
主 |
三十六 |
|
|
|
|
satta |
|
名 |
a |
男 |
依(属) |
有情、衆生 |
|
|
|
|
padā |
|
名 |
a |
男 |
複 |
主 |
足、句 →有情句 |
|
|
|
|
veditabbā’ |
vid 使 |
未分 |
a |
男 |
複 |
主 |
知られるべき |
|
|
|
|
ti – |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、といって、かく、このように、ゆえに |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
『三十六有情句が知られるべきです』と、 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
306-2. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
iti kho panetaṃ vuttaṃ. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
iti |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、といって、かく、このように、ゆえに |
|
|
|
|
kho |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
じつに、たしかに |
|
|
|
|
pana |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
また、しかし、しからば、しかも、しかるに、さて |
|
|
|
|
etaṃ |
|
代 |
代的 |
中 |
単 |
主 |
これ |
|
|
|
|
vuttaṃ. |
vac 受 |
過分 |
a |
中 |
単 |
主 |
言われた |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
そのようなこのことが言われましたが、 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
306-3. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Kiñ |
|
代 |
代的 |
中 |
単 |
主 |
何、なぜ、いかに |
|
|
|
|
ca |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、また、そして、しかし |
|
|
|
|
etaṃ |
|
代 |
代的 |
中 |
単 |
対 |
これ |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
paṭicca |
prati-i |
動 |
連 |
‐ |
‐ |
‐ |
縁りて、〜のために |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
vuttaṃ? |
vac 受 |
過分 |
a |
中 |
単 |
主 |
言われた |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
このことによって何が言われたのでしょうか。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
306-4. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Cha gehasitāni [gehassitāni (?)] somanassāni, cha
nekkhammasitāni [nekkhammassitāni (ṭīkā)] somanassāni, cha gehasitāni
domanassāni, cha nekkhammasitāni domanassāni, cha gehasitā upekkhā, cha
nekkhammasitā upekkhā. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Cha |
|
数 |
特 |
‐ |
複 |
主 |
六 |
|
|
|
|
geha |
|
名 |
a |
中 |
依(処) |
家、在家 |
|
|
|
|
sitāni |
śri |
過分 |
a |
中 |
複 |
主 |
依止した、依存した |
|
|
|
|
somanassāni, |
su-man |
名 |
a |
中 |
複 |
主 |
喜、喜悦 |
|
|
|
|
cha |
|
数 |
特 |
‐ |
複 |
主 |
六 |
|
|
|
|
nekkhamma |
nis-kram |
名 |
a |
中 |
依(処) |
出離、離欲 |
|
|
|
|
sitāni |
śri |
過分 |
a |
中 |
複 |
主 |
依止した、依存した |
|
|
|
|
somanassāni, |
su-man |
名 |
a |
中 |
複 |
主 |
喜、喜悦 |
|
|
|
|
cha |
|
数 |
特 |
‐ |
複 |
主 |
六 |
|
|
|
|
geha |
|
名 |
a |
中 |
依(処) |
家、在家 |
|
|
|
|
sitāni |
śri |
過分 |
a |
中 |
複 |
主 |
依止した、依存した |
|
|
|
|
domanassāni, |
dur-man |
名 |
a |
中 |
複 |
主 |
憂、憂悩 |
|
|
|
|
cha |
|
数 |
特 |
‐ |
複 |
主 |
六 |
|
|
|
|
nekkhamma |
nis-kram |
名 |
a |
中 |
依(処) |
出離、離欲 |
|
|
|
|
sitāni |
śri |
過分 |
a |
中 |
複 |
主 |
依止した、依存した |
|
|
|
|
domanassāni, |
dur-man |
名 |
a |
中 |
複 |
主 |
憂、憂悩 |
|
|
|
|
cha |
|
数 |
特 |
‐ |
複 |
主 |
六 |
|
|
|
|
geha |
|
名 |
a |
中 |
依(処) |
家、在家 |
|
|
|
|
sitā |
śri |
過分 |
a |
女 |
複 |
主 |
依止した、依存した |
|
|
|
|
upekkhā, |
upa-īkṣ |
名 |
ā |
女 |
複 |
主 |
捨、無関心 |
|
|
|
|
cha |
|
数 |
特 |
‐ |
複 |
主 |
六 |
|
|
|
|
nekkhamma |
nis-kram |
名 |
a |
中 |
依(処) |
出離、離欲 |
|
|
|
|
sitā |
śri |
過分 |
a |
女 |
複 |
主 |
依止した、依存した |
|
|
|
|
upekkhā. |
upa-īkṣ |
名 |
ā |
女 |
複 |
主 |
捨、無関心 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
六つの在家に依止した喜、六つの出離に依止した喜、六つの在家に依止した憂、六つの出離に依止した憂、六つの在家に依止した捨、六つの出離に依止した捨です。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
306-5. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tattha katamāni cha gehasitāni somanassāni? |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Tattha |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
そこで、そこに、そのとき、そのなかで |
|
|
|
|
katamāni |
|
形 |
代的 |
中 |
複 |
主 |
いずれの、どちらの |
|
|
|
|
cha gehasitāni
somanassāni? (306-4.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
そのうち、いかなるものが、六つの在家に依止した喜なのでしょうか。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
306-6. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Cakkhuviññeyyānaṃ rūpānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ
manoramānaṃ lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ paṭilābhaṃ vā paṭilābhato samanupassato
pubbe vā paṭiladdhapubbaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ samanussarato
uppajjati somanassaṃ. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Cakkhu |
|
名 |
us |
中 |
依(具) |
眼 |
|
|
|
|
viññeyyānaṃ |
vi-jñā |
未分 |
a |
中 |
複 |
属 |
所識の |
|
|
|
|
rūpānaṃ |
|
名 |
a |
中 |
複 |
属 |
色 |
|
|
|
|
iṭṭhānaṃ |
|
形 |
a |
中 |
複 |
属 |
可愛の |
|
|
|
|
kantānaṃ |
|
形 |
a |
中 |
複 |
属 |
可楽の、所愛の |
|
|
|
|
manāpānaṃ |
|
形 |
a |
中 |
複 |
属 |
可意の、適意の |
|
|
|
|
mano |
man |
名 |
as |
中 |
有(属) |
意 |
|
|
|
|
ramānaṃ |
ram |
形 |
a |
中 |
複 |
属 |
喜ばしい、楽しい |
|
|
|
|
loka |
|
名 |
a |
男 |
依(属) |
世界、世間 |
|
|
|
|
āmisa |
|
名 |
a |
中 |
依(対) |
財、食、味、利益 |
|
|
|
|
paṭisaṃyuttānaṃ |
prati-saṃ-yuj |
過分 |
a |
中 |
複 |
属 |
関係した、繋属の |
|
|
|
|
paṭilābhaṃ |
prati-labh |
名 |
a |
男 |
単 |
対 |
獲得、得達 |
|
|
|
|
vā |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
あるいは |
|
|
|
|
paṭilābhato |
prati-labh |
名 |
a |
男 |
単 |
奪 |
獲得、得達 |
|
|
|
|
samanupassato |
saṃ-anu-paś |
現分 |
ant |
男 |
単 |
属 |
見る、見なす、認める、考える |
|
|
|
|
pubbe |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
前に、以前に |
|
|
|
|
vā |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
あるいは |
|
|
|
|
paṭiladdha |
prati-labh |
過分 |
a |
‐ |
有(持) |
得られた、獲得された |
|
|
|
|
pubbaṃ |
|
形 |
代的 |
中 |
単 |
対 |
前の、先の、昔の |
|
|
|
|
atītaṃ |
ati-i |
名過分 |
a |
中 |
単 |
対 |
過去、過ぎ去った |
|
|
|
|
niruddhaṃ |
ni-rudh 受 |
過分 |
a |
中 |
単 |
対 |
滅した、滅亡の |
|
|
|
|
vipariṇataṃ |
vi-pari-nam |
過分 |
a |
中 |
単 |
対 |
変易した |
|
|
|
|
samanussarato |
saṃ-anu-smṛ |
現分 |
ant |
男 |
単 |
属 |
随念する、想起する |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
uppajjati |
ud-pad |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
起こる、生ずる |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
somanassaṃ. |
su-man |
名 |
a |
中 |
単 |
主 |
喜、喜悦 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
可愛、可楽、可意の、意を喜ばせ、世間の食味に関係した、〈眼〉によって識られる諸々の〈色〉の獲得を獲得として見なす者、あるいは以前に獲得したことのある、過ぎ去り、滅び、変易したものを想起する者に喜がおこります。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
306-7. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ idaṃ vuccati gehasitaṃ somanassaṃ. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Yaṃ |
|
代 |
代的 |
中 |
単 |
主 |
(関係代名詞) |
|
|
|
|
evarūpaṃ |
|
形 |
a |
中 |
単 |
主 |
かくのごとき |
|
|
|
|
somanassaṃ |
su-man |
名 |
a |
中 |
単 |
主 |
喜、喜悦 |
|
|
|
|
idaṃ |
|
代 |
代的 |
中 |
単 |
主 |
これ |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
vuccati |
vac 受 |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
いわれる |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
geha |
|
名 |
a |
中 |
依(処) |
家、在家 |
|
|
|
|
sitaṃ |
śri |
過分 |
a |
中 |
単 |
主 |
依止した、依存した |
|
|
|
|
somanassaṃ. |
su-man |
名 |
a |
中 |
単 |
主 |
喜、喜悦 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
およそそのような喜。これが在家に依止した喜といわれます。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
306-8. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sotaviññeyyānaṃ saddānaṃ… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Sota |
śru |
名 |
as |
中 |
依(具) |
耳 |
|
|
|
|
viññeyyānaṃ |
vi-jñā |
未分 |
a |
男 |
複 |
属 |
所識の |
|
|
|
|
saddānaṃ… |
|
名 |
a |
男 |
複 |
属 |
音、声、語 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
……〈耳〉によって識られる諸々の〈声〉の…… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
306-9. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ghānaviññeyyānaṃ gandhānaṃ… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
ghāna |
|
名 |
a |
中 |
依(具) |
鼻 |
|
|
|
|
viññeyyānaṃ |
vi-jñā |
未分 |
a |
男 |
複 |
属 |
所識の |
|
|
|
|
gandhānaṃ… |
|
名 |
a |
男 |
複 |
属 |
香 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
……〈鼻〉によって識られる諸々の〈香〉の…… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
306-10. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
jivhāviññeyyānaṃ rasānaṃ… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
jivhā |
|
名 |
ā |
女 |
依(具) |
舌 |
|
|
|
|
viññeyyānaṃ |
vi-jñā |
未分 |
a |
男 |
複 |
属 |
所識の |
|
|
|
|
rasānaṃ… |
|
名 |
a |
男 |
複 |
属 |
味、汁、作用、実質 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
……〈舌〉によって識られる諸々の〈味〉の…… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
306-11. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
kāyaviññeyyānaṃ phoṭṭhabbānaṃ… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
kāya |
|
名 |
a |
男 |
依(具) |
身体、集まり |
|
|
|
|
viññeyyānaṃ |
vi-jñā |
未分 |
a |
中 |
複 |
属 |
所識の |
|
|
|
|
phoṭṭhabbānaṃ… |
spṛś |
名未分 |
a |
中 |
複 |
属 |
触、所触、触れられるべきもの |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
……〈味〉によって識られる諸々の〈触〉の…… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
306-12. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
manoviññeyyānaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ…pe… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
mano |
man |
名 |
as |
中 |
依(具) |
意 |
|
|
|
|
viññeyyānaṃ |
vi-jñā |
未分 |
a |
中 |
複 |
属 |
所識の |
|
|
|
|
dhammānaṃ |
dhṛ |
名 |
a |
男中 |
複 |
属 |
法 |
|
|
|
|
iṭṭhānaṃ |
|
形 |
a |
男中 |
複 |
属 |
可愛の |
|
|
|
|
kantānaṃ |
|
形 |
a |
男中 |
複 |
属 |
可楽の、所愛の |
|
|
|
|
manāpānaṃ…pe… |
|
形 |
a |
男中 |
複 |
属 |
可意の、適意の |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
可愛、可楽、可意の……〈意〉によって識られる諸々の〈法〉の…… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
306-13. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
somanassaṃ. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
somanassaṃ. |
su-man |
名 |
a |
中 |
単 |
主 |
喜、喜悦 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
……喜〔といわれます〕。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
306-14. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ idaṃ vuccati gehasitaṃ somanassaṃ. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Yaṃ evarūpaṃ
somanassaṃ idaṃ vuccati gehasitaṃ somanassaṃ. (306-7.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
およそそのような喜。これが在家に依止した喜といわれます。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
306-15. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Imāni cha gehasitāni somanassāni. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Imāni |
|
代 |
代的 |
中 |
複 |
主 |
これら |
|
|
|
|
cha gehasitāni
somanassāni. (306-4.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
これらが、六つの在家に依止した喜です。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
306-16. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Tattha katamāni cha nekkhammasitāni somanassāni? |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Tattha katamāni cha nekkhammasitāni somanassāni?
(306-5.) |
|
|
|
|
nekkhamma |
nis-kram |
名 |
a |
中 |
依(処) |
出離、離欲 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
そのうち、いかなるものが、六つの出離に依止した喜なのでしょうか。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
306-17. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Rūpānaṃtveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ
[vipariṇāmaṃ virāgaṃ nirodhaṃ (ka.)], ‘pubbe ceva rūpā etarahi ca sabbe te
rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya
passato uppajjati somanassaṃ. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Rūpānaṃ |
|
名 |
a |
中 |
複 |
属 |
色 |
|
|
|
|
tv |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
という(ti)、しかし(tu) |
|
|
|
|
eva |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
まさに、のみ、じつに |
|
|
|
|
aniccataṃ |
|
名 |
ā |
女 |
単 |
対 |
無常性 |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
viditvā |
vid |
動 |
連 |
‐ |
‐ |
‐ |
知る |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
vipariṇāma |
vi-pari-nam |
名 |
a |
男 |
相 |
変異、変易 |
|
|
|
|
virāga |
|
名 |
a |
男 |
相 |
離貪、遠離、消失、浄化 |
|
|
|
|
nirodhaṃ, |
ni-rudh 受 |
名 |
a |
男 |
単 |
対 |
滅、滅尽 |
|
|
|
|
‘pubbe |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
前に、以前に |
|
|
|
|
ca |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、また、そして、しかし |
|
|
|
|
eva |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
まさに、のみ、じつに |
|
|
|
|
rūpā |
|
名 |
a |
中(男) |
複 |
主 |
色 |
|
|
|
|
etarahi |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
いま、現在 |
|
|
|
|
ca |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、また、そして、しかし |
|
|
|
|
sabbe |
|
名形 |
代的 |
中→男 |
複 |
主 |
すべて |
|
|
|
|
te |
|
代 |
代的 |
男 |
複 |
主 |
それら、彼ら |
|
|
|
|
rūpā |
|
名 |
a |
中(男) |
複 |
主 |
色 |
|
|
|
|
aniccā |
|
形 |
a |
男 |
複 |
主 |
無常の |
|
|
|
|
dukkhā |
|
名形 |
a |
中→男 |
複 |
主 |
苦 |
|
|
|
|
vipariṇāma |
vi-pari-nam |
名 |
a |
男 |
有(属) |
変異、変易 |
|
|
|
|
dhammā’ |
dhṛ |
名 |
a |
男中 |
複 |
主 |
法 |
|
|
|
|
ti |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、といって、かく、このように、ゆえに |
|
|
|
|
evam |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
このように、かくの如き |
|
|
|
|
etaṃ |
|
代 |
代的 |
中 |
単 |
対 |
これ |
|
|
|
|
yathābhūtaṃ |
bhū |
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
如実に |
|
|
|
|
sammappaññāya |
pra-jñā |
名 |
ā |
女 |
単 |
具 |
正智、正慧 |
|
|
|
|
passato |
paś |
現分 |
ant |
男 |
単 |
属 |
見る |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
uppajjati |
ud-pad |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
起こる、生ずる |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
somanassaṃ. |
su-man |
名 |
a |
中 |
単 |
主 |
喜、喜悦 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
諸々の〈色〉というものの無常性、変易、消失、滅尽を知り、『以前にも、また現在にも諸々の〈色〉があるが、それら諸々の〈色〉はすべて、無常であり、苦であり、変易の性質あるものである』と、そのようにこのことを如実に正智をもって見る者に喜がおこります。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
306-18. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ
somanassaṃ. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Yaṃ evarūpaṃ
somanassaṃ idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ somanassaṃ. (306-7.) |
|
|
|
|
nekkhamma |
nis-kram |
名 |
a |
中 |
依(処) |
出離、離欲 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
およそそのような喜。これが出離に依止した喜といわれます。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
306-19. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Saddānaṃtveva… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Saddānaṃ |
|
名 |
a |
男 |
複 |
属 |
音、声、語 |
|
|
|
|
tv |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
という(ti)、しかし(tu) |
|
|
|
|
eva… |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
まさに、のみ、じつに |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
諸々の〈声〉というものの…… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
306-20. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
gandhānaṃtveva… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
gandhānaṃ |
|
名 |
a |
男 |
複 |
属 |
香 |
|
|
|
|
tv |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
という(ti)、しかし(tu) |
|
|
|
|
eva… |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
まさに、のみ、じつに |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
諸々の〈香〉というものの…… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
306-21. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
rasānaṃtveva… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
rasānaṃ |
|
名 |
a |
男 |
複 |
属 |
味、汁、作用、実質 |
|
|
|
|
tv |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
という(ti)、しかし(tu) |
|
|
|
|
eva… |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
まさに、のみ、じつに |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
諸々の〈味〉というものの…… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
306-22. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
phoṭṭhabbānaṃtveva… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
phoṭṭhabbānaṃ |
spṛś |
名未分 |
a |
中 |
複 |
属 |
触、所触、触れられるべきもの |
|
|
|
|
tv |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
という(ti)、しかし(tu) |
|
|
|
|
eva… |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
まさに、のみ、じつに |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
諸々の〈触〉というものの…… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
306-23. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
dhammānaṃtve aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ, ‘pubbe
ceva dhammā etarahi ca sabbe te dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti
evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato uppajjati somanassaṃ. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
dhammānaṃ |
dhṛ |
名 |
a |
男中 |
複 |
属 |
法 |
|
|
|
|
tve aniccataṃ viditvā
vipariṇāmavirāganirodhaṃ, ‘pubbe ceva dhammā etarahi ca sabbe te dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ
sammappaññāya passato uppajjati somanassaṃ. (306-17.) |
|
|
|
|
dhammā |
dhṛ |
名 |
a |
男中 |
複 |
主 |
法 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
諸々の〈法〉というものの無常性、変易、消失、滅尽を知り、『以前にも、また現在にも諸々の〈法〉があるが、それら諸々の〈法〉はすべて、無常であり、苦であり、変易の性質あるものである』と、そのようにこのことを如実に正智をもって見る者に喜がおこります。 |
|
|
|
メモ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
・dhammānaṃtveとなっているがdhammānaṃtvevaの誤りであろう。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
306-24. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ
somanassaṃ. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Yaṃ evarūpaṃ
somanassaṃ idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ somanassaṃ. (306-18.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
およそそのような喜。これが出離に依止した喜といわれます。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
306-25. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Imāni cha nekkhammasitāni somanassāni. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Imāni cha nekkhammasitāni somanassāni.
(306-15.) |
|
|
|
|
nekkhamma |
nis-kram |
名 |
a |
中 |
依(処) |
出離、離欲 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
これらが、六つの出離に依止した喜です。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
307-1. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
307. ‘‘Tattha katamāni cha gehasitāni domanassāni? |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Tattha katamāni cha
gehasitāni (306-5.) |
|
|
|
|
domanassāni? |
dur-man |
名 |
a |
中 |
複 |
主 |
憂、憂悩 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
そのうち、いかなるものが、六つの在家に依止した憂なのでしょうか。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
307-2. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Cakkhuviññeyyānaṃ rūpānaṃ…pe… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Cakkhuviññeyyānaṃ
rūpānaṃ…pe… (306-6.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
……〈眼〉によって識られる諸々の〈色〉の…… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
307-3. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
sotaviññeyyānaṃ saddānaṃ… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
sotaviññeyyānaṃ
saddānaṃ… (306-8.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
……〈耳〉によって識られる諸々の〈声〉の…… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
307-4. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ghānaviññeyyānaṃ gandhānaṃ… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
ghānaviññeyyānaṃ
gandhānaṃ… (306-9.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
……〈鼻〉によって識られる諸々の〈香〉の…… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
307-5. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
jivhāviññeyyānaṃ rasānaṃ… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
jivhāviññeyyānaṃ
rasānaṃ… (306-10.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
……〈舌〉によって識られる諸々の〈味〉の…… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
307-6. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
kāyaviññeyyānaṃ phoṭṭhabbānaṃ… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
kāyaviññeyyānaṃ
phoṭṭhabbānaṃ… (306-11.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
……〈味〉によって識られる諸々の〈触〉の…… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
307-7. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
manoviññeyyānaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ
manoramānaṃ lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ appaṭilābhaṃ vā appaṭilābhato
samanupassato pubbe vā appaṭiladdhapubbaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ
samanussarato uppajjati domanassaṃ. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
manoviññeyyānaṃ
dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ manoramānaṃ lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ appaṭilābhaṃ vā appaṭilābhato samanupassato pubbe
vā appaṭiladdhapubbaṃ
atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ samanussarato uppajjati domanassaṃ. (306-6, 12.) |
|
|
|
|
paṭilābhaṃ |
a-prati-labh |
形 |
a |
男 |
単 |
対 |
不獲得の |
|
|
|
|
paṭilābhato |
a-prati-labh |
名 |
a |
男 |
単 |
奪 |
不獲得の |
|
|
|
|
paṭiladdha |
a-prati-labh |
過分 |
a |
‐ |
有(持) |
獲得されない |
|
|
|
|
domanassaṃ. |
dur-man |
名 |
a |
中 |
単 |
主 |
憂、憂悩 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
可愛、可楽、可意の、意を喜ばせ、世間の食味に関係した、〈意〉によって識られる諸々の〈法〉の不獲得を不獲得として見なす者、あるいは以前に獲得したことのない、過ぎ去り、滅び、変易したものを想起する者に憂がおこります。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
307-8. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ idaṃ vuccati gehasitaṃ domanassaṃ. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ idaṃ vuccati gehasitaṃ
(306-7.) |
|
|
|
|
domanassaṃ. |
dur-man |
名 |
a |
中 |
単 |
主 |
憂、憂悩 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
およそそのような憂。これが在家に依止した憂といわれます。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
307-9. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Imāni cha gehasitāni domanassāni. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Imāni cha gehasitāni
(306-15.) |
|
|
|
|
domanassāni. |
dur-man |
名 |
a |
中 |
複 |
主 |
憂、憂悩 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
これらが、六つの在家に依止した憂です。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
307-10. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Tattha katamāni cha nekkhammasitāni domanassāni? |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Tattha katamāni cha
nekkhammasitāni (306-16.) |
|
|
|
|
domanassāni. |
dur-man |
名 |
a |
中 |
複 |
主 |
憂、憂悩 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
そのうち、いかなるものが、六つの出離に依止した憂なのでしょうか。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
307-11. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Rūpānaṃtveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ, ‘pubbe
ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṃ
yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpeti – |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Rūpānaṃtveva aniccataṃ
viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ, ‘pubbe ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā
aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya
(306-17.) |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
disvā |
dṛś |
動 |
連 |
‐ |
‐ |
‐ |
見る |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
anuttaresu |
|
形 |
代的 |
男 |
複 |
処 |
無上の |
|
|
|
|
vimokkhesu |
vi-muc |
名 |
a |
男 |
複 |
処 |
解脱 |
|
|
|
|
pihaṃ |
|
名 |
ā |
女 |
単 |
対 |
羨望 |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
upaṭṭhāpeti
– |
upa-sthā 使 |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
供給する、用意する、おこす |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
諸々の〈色〉というものの無常性、変易、消失、滅尽を知り、『以前にも、また現在にも諸々の〈色〉があるが、それら諸々の〈色〉はすべて、無常であり、苦であり、変易の性質あるものである』と、そのようにこのことを如実に正智をもって見て、無上の諸解脱に対する羨望を起こします。 |
|
|
|
メモ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
・『註』はこのanuttaresu vimokkhesuを「阿羅漢果」であるとしているが、であれば複数形なのはどういう訳か。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
307-12. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘kudāssu [kadāssu (syā. kaṃ. pī.)] nāmāhaṃ tadāyatanaṃ
upasampajja viharissāmi yadariyā etarahi āyatanaṃ upasampajja viharantī’ti
iti anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpayato uppajjati pihapaccayā
domanassaṃ. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘kudā |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
いつ |
|
|
|
|
assu |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
じつに |
|
|
|
|
nāma |
|
名 |
an |
中 |
単 |
副対 |
と、という名の、じつに |
|
|
|
|
ahaṃ |
|
代 |
代的 |
‐ |
単 |
主 |
私 |
|
|
|
|
tad |
|
代 |
代的 |
中 |
単 |
対 |
それ |
|
|
|
|
āyatanaṃ |
ā-yam |
名 |
a |
中 |
単 |
対 |
処、入処 |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
upasampajja |
upa-saṃ-pad |
動 |
連 |
‐ |
‐ |
‐ |
到達する、成就する、具足する |
|
|
|
|
viharissāmi |
vi-hṛ |
動 |
未 |
能 |
単 |
一 |
住する |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
yad |
|
代 |
代的 |
中 |
単 |
対 |
(関係代名詞) |
|
|
|
|
ariyā |
|
名形 |
a |
男 |
複 |
主 |
聖なる、聖者 |
|
|
|
|
etarahi |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
いま、現在 |
|
|
|
|
āyatanaṃ |
ā-yam |
名 |
a |
中 |
単 |
対 |
処、入処 |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
upasampajja |
upa-saṃ-pad |
動 |
連 |
‐ |
‐ |
‐ |
到達する、成就する、具足する |
|
|
|
|
viharantī’ |
vi-hṛ |
動 |
現 |
能 |
複 |
三 |
住する |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
ti |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、といって、かく、このように、ゆえに |
|
|
|
|
iti |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、といって、かく、このように、ゆえに |
|
|
|
|
anuttaresu |
|
形 |
代的 |
男 |
複 |
処 |
無上の |
|
|
|
|
vimokkhesu |
vi-muc |
名 |
a |
男 |
複 |
処 |
解脱 |
|
|
|
|
pihaṃ |
|
名 |
ā |
女 |
単 |
対 |
羨望 |
|
|
|
|
upaṭṭhāpayato |
upa-sthā 使 |
現分 |
ant |
男 |
単 |
属 |
供給する、用意する、おこす |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
uppajjati |
ud-pad |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
起こる、生ずる |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
piha |
|
名 |
ā |
女 |
持 |
羨望 |
|
|
|
|
paccayā |
prati-i |
名 |
a |
男 |
単 |
副奪 |
縁りて、ゆえに |
|
|
|
|
domanassaṃ. |
dur-man |
名 |
a |
中 |
単 |
主 |
憂、憂悩 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
『私は一体いつ、およそ聖者たちがいま達して住しているところのその入処へ達して住するのであろうか』と、そのように無上の諸解脱に対して羨望を起こす者に、羨望のゆえに憂がおこります。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
307-13. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ
domanassaṃ. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ idaṃ vuccati
nekkhammasitaṃ (306-7.) |
|
|
|
|
domanassaṃ. |
dur-man |
名 |
a |
中 |
単 |
主 |
憂、憂悩 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
およそそのような憂。これが出離に依止した憂といわれます。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
307-14. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Saddānaṃtveva…pe… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Saddānaṃtveva…pe…
(306-19.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
諸々の〈声〉というものの…… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
307-15. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
gandhānaṃtveva… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
gandhānaṃtveva…
(306-20.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
諸々の〈香〉というものの…… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
307-16. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
rasānaṃtveva… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
rasānaṃtveva…
(306-21.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
諸々の〈味〉というものの…… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
307-17. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
phoṭṭhabbānaṃtveva… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
phoṭṭhabbānaṃtveva…
(306-22.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
諸々の〈触〉というものの…… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
307-18. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
dhammānaṃtveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ,
‘pubbe ceva dhammā etarahi ca sabbe te dhammā aniccā dukkhā
vipariṇāmadhammā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anuttaresu
vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpeti – |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
dhammānaṃtveva
aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ, ‘pubbe ceva dhammā etarahi ca
sabbe te dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ
sammappaññāya disvā anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpeti – (306-23,
307-11.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
諸々の〈法〉というものの無常性、変易、消失、滅尽を知り、『以前にも、また現在にも諸々の〈法〉があるが、それら諸々の〈法〉はすべて、無常であり、苦であり、変易の性質あるものである』と、そのようにこのことを如実に正智をもって見て、無上の諸解脱に対する羨望を起こします。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
307-19. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘kudāssu nāmāhaṃ tadāyatanaṃ upasampajja viharissāmi yadariyā
etarahi āyatanaṃ upasampajja viharantī’ti iti anuttaresu vimokkhesu pihaṃ
upaṭṭhāpayato uppajjati pihapaccayā domanassaṃ. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘kudāssu nāmāhaṃ
tadāyatanaṃ upasampajja viharissāmi yadariyā etarahi āyatanaṃ upasampajja
viharantī’ti iti anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpayato uppajjati
pihapaccayā domanassaṃ. (307-12.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
『私は一体いつ、およそ聖者たちがいま達して住しているところのその入処へ達して住するのであろうか』と、そのように無上の諸解脱に対して羨望を起こす者に、羨望のゆえに憂がおこります。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
307-20. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ
domanassaṃ. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Yaṃ evarūpaṃ
domanassaṃ idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ domanassaṃ. (307-13.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
およそそのような憂。これが出離に依止した憂といわれます。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
307-21. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Imāni cha nekkhammasitāni domanassāni. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Imāni cha
nekkhammasitāni (306-25.) |
|
|
|
|
domanassāni. |
dur-man |
名 |
a |
中 |
複 |
主 |
憂、憂悩 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
これらが、六つの出離に依止した憂です。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
308-1. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
308. ‘‘Tattha katamā cha gehasitā upekkhā? |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Tattha |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
そこで、そこに、そのとき、そのなかで |
|
|
|
|
katamā |
|
形 |
代的 |
女 |
複 |
主 |
いずれの、どちらの |
|
|
|
|
cha gehasitā upekkhā?
(306-4.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
そのうち、いかなるものが、六つの在家に依止した捨なのでしょうか。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
308-2. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjati upekkhā bālassa mūḷhassa ( )
[(mandassa) (ka.)] puthujjanassa anodhijinassa avipākajinassa
anādīnavadassāvino assutavato puthujjanassa. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Cakkhunā |
|
名 |
us |
中 |
単 |
具 |
眼 |
|
|
|
|
rūpaṃ |
|
名 |
a |
中 |
単 |
対 |
色、物質、肉体、形相 |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
disvā |
dṛś |
動 |
連 |
‐ |
‐ |
‐ |
見る |
|
|
|
|
uppajjati |
ud-pad |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
起こる、生ずる |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
upekkhā |
upa-īkṣ |
名 |
ā |
女 |
単 |
主 |
捨、無関心 |
|
|
|
|
bālassa |
|
形 |
a |
男 |
単 |
属 |
愚かな、若い |
|
|
|
|
mūḷhassa |
|
形 |
a |
男 |
単 |
属 |
愚昧の、昏迷した |
|
|
|
|
puthu |
|
形 |
u |
‐ |
持 |
多い |
|
|
|
|
janassa |
|
名 |
a |
男 |
単 |
属 |
人 →凡夫 |
|
|
|
|
an |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
(否定の接頭辞) |
|
|
|
|
odhi |
ava-dhā |
名 |
i |
男 |
依(属) |
限界、境界、範囲 |
|
|
|
|
jinassa |
ji |
名形 |
a |
男 |
単 |
属 |
勝者 |
|
|
|
|
a |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
(否定の接頭辞) |
|
|
|
|
vipāka |
vi-pac |
名 |
a |
男 |
依(属) |
異熟 |
|
|
|
|
jinassa |
ji |
名形 |
a |
男 |
単 |
属 |
勝者 |
|
|
|
|
an |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
(否定の接頭辞) |
|
|
|
|
ādīnava |
|
名 |
a |
男 |
依(対) |
過患、危難 |
|
|
|
|
dassāvino |
dṛś |
名 |
in |
男 |
単 |
属 |
見ある、認める |
|
|
|
|
assutavato |
a-śru |
形 |
ant |
男 |
単 |
属 |
無聞 |
|
|
|
|
puthu |
|
形 |
u |
‐ |
持 |
多い |
|
|
|
|
janassa. |
|
名 |
a |
男 |
単 |
属 |
人 →凡夫 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
〈眼〉で〈色〉を見て、愚かな愚昧の凡夫、境界に打ち勝たず、異熟に打ち勝たず、危難を見ない無聞の凡夫に、捨がおこる〔こともあります〕。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
308-3. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Yā evarūpā upekkhā, rūpaṃ sā nātivattati. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Yā |
|
代 |
代的 |
女 |
単 |
主 |
(関係代名詞) |
|
|
|
|
evarūpā |
|
形 |
a |
女 |
単 |
主 |
かくのごとき |
|
|
|
|
upekkhā, |
upa-īkṣ |
名 |
ā |
女 |
単 |
主 |
捨、無関心 |
|
|
|
|
rūpaṃ |
|
名 |
a |
中 |
単 |
対 |
色、物質、肉体、形相 |
|
|
|
|
sā |
|
代 |
代的 |
女 |
単 |
主 |
それ、彼女 |
|
|
|
|
na |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
ない |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
ativattati. |
ati-vṛt |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
超える、打ち勝つ、征服する |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
〔しかし〕およそそのような捨、それは〈色〉を超克しません。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
308-4. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tasmā sā [sāyaṃ (ka.)] upekkhā ‘gehasitā’ti vuccati. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Tasmā |
|
代 |
代的 |
中 |
単 |
奪 |
それ、彼 |
|
|
|
|
sā |
|
代 |
代的 |
女 |
単 |
主 |
それ、彼女 |
|
|
|
|
upekkhā |
upa-īkṣ |
名 |
ā |
女 |
単 |
主 |
捨、無関心 |
|
|
|
|
‘geha |
|
名 |
a |
中 |
依(処) |
家、在家 |
|
|
|
|
sitā’ |
śri |
過分 |
a |
女 |
複 |
主 |
依止した、依存した |
|
|
|
|
ti |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、といって、かく、このように、ゆえに |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
vuccati. |
vac 受 |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
いわれる |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
それゆえその捨は『在家に依止した』といわれるのです。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
308-5. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sotena saddaṃ sutvā… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Sotena |
śru |
名 |
as |
中 |
単 |
具 |
耳 |
|
|
|
|
saddaṃ |
|
名 |
a |
男 |
単 |
対 |
音、声、語 |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
sutvā… |
śru |
動 |
連 |
‐ |
‐ |
‐ |
聞く |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
〈耳〉で〈声〉を聞き…… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
308-6. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ghānena gandhaṃ ghāyitvā… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
ghānena |
|
名 |
a |
中 |
単 |
具 |
鼻 |
|
|
|
|
gandhaṃ |
|
名 |
a |
男 |
単 |
対 |
香 |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
ghāyitvā… |
ghrā |
動 |
連 |
‐ |
‐ |
‐ |
嗅ぐ |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
〈鼻〉で〈香〉を嗅ぎ…… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
308-7. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
jivhāya rasaṃ sāyitvā… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
jivhāya |
|
名 |
ā |
女 |
単 |
具 |
舌 |
|
|
|
|
rasaṃ |
|
名 |
a |
男 |
単 |
対 |
味、汁、作用、実質 |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
sāyitvā… |
svad |
動 |
連 |
‐ |
‐ |
‐ |
味わう、食べる |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
〈舌〉で〈味〉をあじわい…… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
308-8. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
kāyena |
|
名 |
a |
男 |
単 |
具 |
身 |
|
|
|
|
phoṭṭhabbaṃ |
spṛś |
未分 |
a |
中 |
単 |
対 |
触、所触、触れられるべきもの |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
phusitvā… |
spṛś |
動 |
連 |
‐ |
‐ |
‐ |
触れる |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
〈身〉で〈触〉へふれ…… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
308-9. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
manasā dhammaṃ viññāya uppajjati upekkhā bālassa mūḷhassa
puthujjanassa anodhijinassa avipākajinassa anādīnavadassāvino assutavato
puthujjanassa. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
manasā |
|
名 |
as |
中 |
単 |
具 |
意 |
|
|
|
|
dhammaṃ |
dhṛ |
名 |
a |
男 |
単 |
対 |
法 |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
viññāya |
vi-jñā |
動 |
連 |
‐ |
‐ |
‐ |
知る |
|
|
|
|
uppajjati upekkhā
bālassa mūḷhassa puthujjanassa anodhijinassa avipākajinassa
anādīnavadassāvino assutavato puthujjanassa. (308-2.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
〈意〉で〈法〉を識って、愚かな愚昧の凡夫、境界に打ち勝たず、異熟に打ち勝たず、危難を見ない無聞の凡夫に、捨がおこる〔こともあります〕。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
308-10. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Yā evarūpā upekkhā, dhammaṃ sā nātivattati. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Yā evarūpā upekkhā, dhammaṃ sā nātivattati. (308-3.) |
|
|
|
|
dhammaṃ |
dhṛ |
名 |
a |
男中 |
単 |
対 |
法 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
〔しかし〕およそそのような捨、それは〈法〉を超克しません。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
308-11. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tasmā sā upekkhā ‘gehasitā’ti vuccati. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Tasmā sā upekkhā
‘gehasitā’ti vuccati. (308-4.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
それゆえその捨は『在家に依止した』といわれるのです。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
308-12. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Imā cha gehasitā upekkhā. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Imā |
|
代 |
代的 |
女 |
複 |
主 |
これら |
|
|
|
|
cha gehasitā
upekkhā.(306-4.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
これらが、六つの在家に依止した捨です。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
308-13. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Tattha katamā cha nekkhammasitā upekkhā? |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Tattha katamā cha nekkhammasitā upekkhā? (308-1.) |
|
|
|
|
nekkhamma |
nis-kram |
名 |
a |
中 |
依(処) |
出離、離欲 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
そのうち、いかなるものが、六つの出離に依止した捨なのでしょうか。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
308-14. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Rūpānaṃtveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ, ‘pubbe
ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṃ
yathābhūtaṃ sammappaññāya passato uppajjati upekkhā. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Rūpānaṃtveva aniccataṃ
viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ, ‘pubbe ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā
aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato
uppajjati (306-17.) |
|
|
|
|
upekkhā. |
upa-īkṣ |
名 |
ā |
女 |
単 |
主 |
捨、無関心 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
諸々の〈色〉というものの無常性、変易、消失、滅尽を知り、『以前にも、また現在にも諸々の〈色〉があるが、それら諸々の〈色〉はすべて、無常であり、苦であり、変易の性質あるものである』と、そのようにこのことを如実に正智をもって見る者に捨がおこります。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
308-15. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Yā evarūpā upekkhā, rūpaṃ sā ativattati. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Yā evarūpā upekkhā,
rūpaṃ sā ativattati. (308-3.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
およそそのような捨、それは〈色〉を超克します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
308-16. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tasmā sā upekkhā ‘nekkhammasitā’ti vuccati. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Tasmā sā upekkhā ‘nekkhammasitā’ti vuccati. (308-4.) |
|
|
|
|
‘nekkhamma |
nis-kram |
名 |
a |
中 |
依(処) |
出離、離欲 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
それゆえその捨は『出離に依止した』といわれるのです。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
308-17. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Saddānaṃtveva… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Saddānaṃtveva…
(306-19.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
諸々の〈声〉というものの…… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
308-18. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
gandhānaṃtveva… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
gandhānaṃtveva…
(306-20.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
諸々の〈香〉というものの…… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
308-19. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
rasānaṃtveva… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
rasānaṃtveva…
(306-21.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
諸々の〈味〉というものの…… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
308-20. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
phoṭṭhabbānaṃtveva… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
phoṭṭhabbānaṃtveva…
(306-22.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
諸々の〈触〉というものの…… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
308-21. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
dhammānaṃtveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ,
‘pubbe ceva dhammā etarahi ca sabbe te dhammā aniccā dukkhā
vipariṇāmadhammā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato uppajjati
upekkhā. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
dhammānaṃtveva
aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ, ‘pubbe ceva dhammā etarahi ca
sabbe te dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ
sammappaññāya passato uppajjati (306-23.) |
|
|
|
|
upekkhā. |
upa-īkṣ |
名 |
ā |
女 |
単 |
主 |
捨、無関心 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
諸々の〈法〉というものの無常性、変易、消失、滅尽を知り、『以前にも、また現在にも諸々の〈法〉があるが、それら諸々の〈法〉はすべて、無常であり、苦であり、変易の性質あるものである』と、そのようにこのことを如実に正智をもって見る者に捨がおこります。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
308-22. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Yā evarūpā upekkhā, dhammaṃ sā ativattati. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Yā evarūpā upekkhā, dhammaṃ sā ativattati. (308-15.) |
|
|
|
|
dhammaṃ |
dhṛ |
名 |
a |
男中 |
単 |
対 |
法 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
およそそのような捨、それは〈法〉を超克します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
308-23. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tasmā sā upekkhā ‘nekkhammasitā’ti vuccati. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Tasmā sā upekkhā
‘nekkhammasitā’ti vuccati. (308-16.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
それゆえその捨は『出離に依止した』といわれるのです。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
308-24. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Imā cha nekkhammasitā upekkhā. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Imā cha nekkhammasitā upekkhā. (308-12.) |
|
|
|
|
nekkhamma |
nis-kram |
名 |
a |
中 |
依(処) |
出離、離欲 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
これらが、六つの出離に依止した捨です。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
308-25. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘Chattiṃsa sattapadā veditabbā’ti – |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘Chattiṃsa sattapadā
veditabbā’ti – (306-1.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
『三十六有情句が知られるべきです』と、 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
308-26. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
iti |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、といって、かく、このように、ゆえに |
|
|
|
|
yaṃ |
|
代 |
代的 |
中 |
単 |
主 |
(関係代名詞) |
|
|
|
|
taṃ |
|
代 |
代的 |
中 |
単 |
主 |
それ、彼、彼女、そのとき(副対) |
|
|
|
|
vuttaṃ |
vac 受 |
過分 |
a |
中 |
単 |
主 |
言われた |
|
|
|
|
idam |
|
代 |
代的 |
中 |
単 |
主 |
これ |
|
|
|
|
etaṃ |
|
代 |
代的 |
中 |
単 |
対 |
これ |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
paṭicca |
prati-i |
動 |
連 |
‐ |
‐ |
‐ |
縁りて、〜のために |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
vuttaṃ. |
vac 受 |
過分 |
a |
中 |
単 |
主 |
言われた |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
およそそのようなこのことが言われたそのことによって、これ(眼所依の在家依止の喜など)が言われたのです。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
309-1. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
309. ‘‘Tatra idaṃ nissāya idaṃ pajahathā’’ti – |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Tatra |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
そこで、そこに、そのとき、そのなかで |
|
|
|
|
idaṃ |
|
代 |
代的 |
中 |
単 |
対 |
これ |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
nissāya |
ni-śri |
動 |
連 |
‐ |
‐ |
‐ |
依って、依止して、〜のために、近くに |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
idaṃ |
|
代 |
代的 |
中 |
単 |
対 |
これ |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
pajahathā’’ |
pra-hā |
動 |
命 |
能 |
複 |
二 |
捨てる、捨断する |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
ti – |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、といって、かく、このように、ゆえに |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
『それ(三十六有情句)に関して―あなたがたはこれに依り、これを捨てるべきだ―〔という基準〕があります』と、 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
309-2. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
iti kho panetaṃ vuttaṃ; |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
iti kho panetaṃ
vuttaṃ; (306-2.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
そのようなこのことが言われましたが、 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
309-3. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
kiñcetaṃ paṭicca
vuttaṃ? (306-3.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
このことによって何が言われたのでしょうか。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
309-4. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tatra, bhikkhave, yāni cha nekkhammasitāni somanassāni tāni
nissāya tāni āgamma yāni cha gehasitāni somanassāni tāni pajahatha, tāni
samatikkamatha. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Tatra, |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
そこで、そこに、そのとき、そのなかで |
|
|
|
|
bhikkhave, |
bhikṣ |
名 |
u |
男 |
複 |
呼 |
比丘 |
|
|
|
|
yāni |
|
代 |
代的 |
中 |
複 |
主 |
(関係代名詞) |
|
|
|
|
cha |
|
数 |
特 |
‐ |
複 |
主 |
六 |
|
|
|
|
nekkhamma |
nis-kram |
名 |
a |
中 |
依(処) |
出離、離欲 |
|
|
|
|
sitāni |
śri |
過分 |
a |
中 |
複 |
主 |
依止した、依存した |
|
|
|
|
somanassāni |
su-man |
名 |
a |
中 |
複 |
主 |
喜、喜悦 |
|
|
|
|
tāni |
|
代 |
代的 |
中 |
複 |
対 |
それら |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
nissāya |
ni-śri |
動 |
連 |
‐ |
‐ |
‐ |
依って、依止して、〜のために、近くに |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
tāni |
|
代 |
代的 |
中 |
複 |
対 |
それら |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
āgamma |
ā-gam |
動 |
連 |
‐ |
‐ |
‐ |
由りて、よって |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
yāni |
|
代 |
代的 |
中 |
複 |
主 |
(関係代名詞) |
|
|
|
|
cha |
|
数 |
特 |
‐ |
複 |
主 |
六 |
|
|
|
|
geha |
|
名 |
a |
中 |
依(処) |
家、在家 |
|
|
|
|
sitāni |
śri |
過分 |
a |
中 |
複 |
主 |
依止した、依存した |
|
|
|
|
somanassāni |
su-man |
名 |
a |
中 |
複 |
主 |
喜、喜悦 |
|
|
|
|
tāni |
|
代 |
代的 |
中 |
複 |
対 |
それら |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
pajahatha, |
pra-hā |
動 |
命 |
能 |
複 |
二 |
捨てる、捨断する |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
tāni |
|
代 |
代的 |
中 |
複 |
対 |
それら |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
samatikkamatha. |
saṃ-ati-kram |
動 |
命 |
能 |
複 |
二 |
超える、超越する |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
比丘たちよ、それらのうち、およそ六つの出離に依止した喜、それらに依り、それらに由って、およそ六つの在家に依止した喜、それらを捨て、それらを超えなさい。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
309-5. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Evametesaṃ pahānaṃ hoti, evametesaṃ samatikkamo hoti. |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
Evam |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
このように、かくの如き |
|
|
|
|
etesaṃ |
|
代 |
代的 |
中 |
複 |
属 |
これら |
|
|
|
|
pahānaṃ |
pra-hā |
名 |
a |
中 |
単 |
主 |
捨断 |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
hoti, |
bhū |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
ある、なる、存在する |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
evam |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
このように、かくの如き |
|
|
|
|
etesaṃ |
|
代 |
代的 |
中 |
複 |
属 |
これら |
|
|
|
|
samatikkamo |
saṃ-ati-kram |
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
超越 |
|
|
|
|
hoti. |
同上 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
そのようにこれらの捨断があり、そのようにこれらの超越があるのです。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
309-6. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Tatra, bhikkhave, yāni cha nekkhammasitāni domanassāni tāni
nissāya tāni āgamma yāni cha gehasitāni domanassāni tāni pajahatha, tāni
samatikkamatha. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Tatra, bhikkhave,
yāni cha nekkhammasitāni domanassāni tāni nissāya tāni āgamma yāni cha gehasitāni domanassāni tāni pajahatha, tāni
samatikkamatha. (309-4.) |
|
|
|
|
domanassāni |
dur-man |
名 |
a |
中 |
複 |
主 |
憂、憂悩 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
比丘たちよ、それらのうち、およそ六つの出離に依止した憂、それらに依り、それらに由って、およそ六つの在家に依止した憂、それらを捨て、それらを超えなさい。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
309-7. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Evametesaṃ pahānaṃ hoti, evametesaṃ samatikkamo hoti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Evametesaṃ pahānaṃ
hoti, evametesaṃ samatikkamo hoti. (309-5.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
そのようにこれらの捨断があり、そのようにこれらの超越があるのです。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
309-8. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Tatra, bhikkhave, yā cha nekkhammasitā upekkhā tā nissāya tā
āgamma yā cha gehasitā upekkhā tā pajahatha, tā samatikkamatha. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Tatra, bhikkhave, yā cha nekkhammasitā upekkhā tā nissāya tā āgamma yā cha gehasitā upekkhā tā pajahatha, tā samatikkamatha. (309-4.) |
|
|
|
|
yā |
|
代 |
代的 |
女 |
複 |
主 |
(関係代名詞) |
|
|
|
|
sitā |
śri |
過分 |
a |
女 |
複 |
主 |
依止した、依存した |
|
|
|
|
upekkhā |
upa-īkṣ |
名 |
ā |
女 |
複 |
主 |
捨、無関心 |
|
|
|
|
tā |
|
代 |
代的 |
女 |
複 |
対 |
それら |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
比丘たちよ、それらのうち、およそ六つの出離に依止した捨、それらに依り、それらに由って、およそ六つの在家に依止した捨、それらを捨て、それらを超えなさい。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
309-9. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Evametāsaṃ pahānaṃ hoti, evametāsaṃ samatikkamo hoti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Evametāsaṃ
pahānaṃ hoti, evametāsaṃ
samatikkamo hoti.(309-5.) |
|
|
|
|
etāsaṃ |
|
代 |
代的 |
女 |
複 |
属 |
これら |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
そのようにこれらの捨断があり、そのようにこれらの超越があるのです。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
309-10. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Tatra, bhikkhave, yāni cha nekkhammasitāni somanassāni tāni
nissāya tāni āgamma yāni cha nekkhammasitāni domanassāni tāni pajahatha, tāni
samatikkamatha. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Tatra, bhikkhave,
yāni cha nekkhammasitāni somanassāni tāni nissāya tāni āgamma yāni cha
nekkhammasitāni domanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha. (309-4, 6.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
比丘たちよ、それらのうち、およそ六つの出離に依止した喜、それらに依り、それらに由って、およそ六つの出離に依止した憂、それらを捨て、それらを超えなさい。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
309-11. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Evametesaṃ pahānaṃ hoti, evametesaṃ samatikkamo hoti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Evametesaṃ pahānaṃ
hoti, evametesaṃ samatikkamo hoti. (309-5.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
そのようにこれらの捨断があり、そのようにこれらの超越があるのです。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
309-12. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Tatra, bhikkhave, yā cha nekkhammasitā upekkhā tā nissāya tā
āgamma yāni cha nekkhammasitāni somanassāni tāni pajahatha, tāni
samatikkamatha. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Tatra, bhikkhave, yā
cha nekkhammasitā upekkhā tā nissāya tā āgamma yāni cha nekkhammasitāni
somanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha. (309-4, 8.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
比丘たちよ、それらのうち、およそ六つの出離に依止した捨、それらに依り、それらに由って、およそ六つの出離に依止した喜、それらを捨て、それらを超えなさい。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
309-13. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Evametesaṃ pahānaṃ hoti, evametesaṃ samatikkamo hoti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Evametesaṃ pahānaṃ
hoti, evametesaṃ samatikkamo hoti. (309-5.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
そのようにこれらの捨断があり、そのようにこれらの超越があるのです。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
310-1. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
310. ‘‘Atthi, bhikkhave, upekkhā nānattā nānattasitā, atthi
upekkhā ekattā ekattasitā. |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Atthi, |
as |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
ある、なる |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
bhikkhave, |
bhikṣ |
名 |
u |
男 |
複 |
呼 |
比丘 |
|
|
|
|
upekkhā |
upa-īkṣ |
名 |
ā |
女 |
単 |
主 |
捨、無関心 |
|
|
|
|
nānattā |
|
名 |
a |
中→女 |
単 |
主 |
種々性ある |
|
|
|
|
nānatta |
|
名 |
a |
中 |
依(対) |
種々性 |
|
|
|
|
sitā, |
śri |
過分 |
a |
女 |
複 |
主 |
依止した、依存した |
|
|
|
|
atthi |
同上 |
|
|
|
|
upekkhā |
upa-īkṣ |
名 |
ā |
女 |
単 |
主 |
捨、無関心 |
|
|
|
|
ekattā |
|
名 |
a |
中→女 |
単 |
主 |
一性ある |
|
|
|
|
ekatta |
|
名 |
a |
中 |
依(対) |
一性 |
|
|
|
|
sitā. |
śri |
過分 |
a |
女 |
複 |
主 |
依止した、依存した |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
比丘たちよ、種々性あり種々性に依止した捨があり、単一性あり単一性に依止した捨があります。 |
|
|
|
メモ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
・nānattāおよびekattāは有財釈化しているものと思われる。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
310-2. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Katamā ca, bhikkhave, upekkhā nānattā nānattasitā? |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Katamā |
|
形 |
代的 |
女 |
単 |
主 |
いずれの、どちらの |
|
|
|
|
ca, |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、また、そして、しかし |
|
|
|
|
bhikkhave, upekkhā
nānattā nānattasitā? (310-1.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
では比丘たちよ、いかなるものが、種々性あり種々性に依止した捨なのでしょうか。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
310-3. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atthi, bhikkhave, upekkhā rūpesu, atthi saddesu, atthi
gandhesu, atthi rasesu, atthi phoṭṭhabbesu – |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
Atthi, |
as |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
ある、なる |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
bhikkhave, |
bhikṣ |
名 |
u |
男 |
複 |
呼 |
比丘 |
|
|
|
|
upekkhā |
upa-īkṣ |
名 |
ā |
女 |
単 |
主 |
捨、無関心 |
|
|
|
|
rūpesu, |
|
名 |
a |
中 |
複 |
処 |
色、物質、肉体、形相 |
|
|
|
|
atthi |
同上 |
|
|
|
|
saddesu, |
|
名 |
a |
男 |
複 |
処 |
音、声、語 |
|
|
|
|
atthi |
同上 |
|
|
|
|
gandhesu, |
|
名 |
a |
男 |
複 |
処 |
香 |
|
|
|
|
atthi |
同上 |
|
|
|
|
rasesu, |
|
名 |
a |
男 |
複 |
処 |
味、汁、作用、実質 |
|
|
|
|
atthi |
同上 |
|
|
|
|
phoṭṭhabbesu
– |
spṛś |
名未分 |
a |
中 |
複 |
処 |
触 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
比丘たちよ、捨には、諸々の〈色〉に関するものがあり、諸々の〈声〉に関するものがあり、諸々の〈香〉に関するものがあり、諸々の〈味〉に関するものがあり、諸々の〈触〉に関するものがあります。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
310-4. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ayaṃ, bhikkhave, upekkhā nānattā nānattasitā. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
ayaṃ, |
|
代 |
代的 |
女 |
単 |
主 |
これ |
|
|
|
|
bhikkhave, upekkhā
nānattā nānattasitā. (310-1.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
比丘たちよ、これが、種々性あり種々性に依止した捨なのです。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
310-5. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Katamā ca, bhikkhave, upekkhā ekattā ekattasitā? |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Katamā ca, bhikkhave,
upekkhā ekattā ekattasitā? (310-1, 2.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
では比丘たちよ、いかなるものが、単一性あり単一性に依止した捨なのでしょうか。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
310-6. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atthi, bhikkhave, upekkhā ākāsānañcāyatananissitā, atthi
viññāṇañcāyatananissitā, atthi ākiñcaññāyatananissitā, atthi
nevasaññānāsaññāyatananissitā – |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
Atthi, |
as |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
ある、なる |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
bhikkhave, |
bhikṣ |
名 |
u |
男 |
複 |
呼 |
比丘 |
|
|
|
|
upekkhā |
upa-īkṣ |
名 |
ā |
女 |
単 |
主 |
捨、無関心 |
|
|
|
|
ākāsānañca |
|
形 |
a |
‐ |
持 |
空無辺 |
|
|
|
|
āyatana |
ā-yam |
名 |
a |
中 |
依(対) |
処、入 |
|
|
|
|
nissitā, |
ni-śri |
過分 |
a |
女 |
単 |
主 |
依った、依止した |
|
|
|
|
atthi |
同上 |
|
|
|
|
viññāṇañca |
|
形 |
a |
‐ |
持 |
識無辺 |
|
|
|
|
āyatana |
ā-yam |
名 |
a |
中 |
依(対) |
処、入 |
|
|
|
|
nissitā, |
ni-śri |
過分 |
a |
女 |
単 |
主 |
依った、依止した |
|
|
|
|
atthi |
同上 |
|
|
|
|
ākiñcañña |
|
名 |
a |
中 |
持 |
無所有 |
|
|
|
|
āyatana |
ā-yam |
名 |
a |
中 |
依(対) |
処、入 |
|
|
|
|
nissitā, |
ni-śri |
過分 |
a |
女 |
単 |
主 |
依った、依止した |
|
|
|
|
atthi |
同上 |
|
|
|
|
na |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
ない |
|
|
|
|
eva |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
まさに、のみ、じつに |
|
|
|
|
saññā |
saṃ-jñā |
名 |
ā |
女 |
有(相) |
想 |
|
|
|
|
na |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
ない |
|
|
|
|
asañña |
a-saṃ-jñā |
形 |
a |
‐ |
持 |
非想 |
|
|
|
|
āyatana |
ā-yam |
名 |
a |
中 |
依(対) |
処、入 |
|
|
|
|
nissitā – |
ni-śri |
過分 |
a |
女 |
単 |
主 |
依った、依止した |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
比丘たちよ、捨には、空無辺処に依止したものがあり、識無辺処に依止したものがあり、無所有処に依止したものがあり、非想非非想処に依止したものがあります。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
310-7. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ayaṃ, bhikkhave, upekkhā ekattā ekattasitā. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
ayaṃ, bhikkhave,
upekkhā ekattā ekattasitā.(310-1, 4.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
比丘たちよ、これが、単一性あり単一性に依止した捨なのです。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
310-8. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Tatra, bhikkhave, yāyaṃ upekkhā ekattā ekattasitā taṃ nissāya
taṃ āgamma yāyaṃ upekkhā nānattā nānattasitā taṃ pajahatha, taṃ
samatikkamatha. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Tatra, bhikkhave, yāyaṃ upekkhā ekattā ekattasitā taṃ nissāya taṃ āgamma yāyaṃ upekkhā nānattā nānattasitā taṃ pajahatha, samatikkamatha. (309-4, 310-1.) |
|
|
|
|
yā |
|
代 |
代的 |
女 |
単 |
主 |
(関係代名詞) |
|
|
|
|
ayaṃ |
|
代 |
代的 |
女 |
単 |
主 |
これ |
|
|
|
|
taṃ |
|
代 |
代的 |
女 |
単 |
対 |
それ |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
比丘たちよ、そのうち、およそその単一性あり単一性に依止した捨、それに依り、それに由って、およそその種々性あり種々性に依止した捨、それを捨て、それを超えなさい。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
310-9. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Evametissā pahānaṃ hoti, evametissā samatikkamo hoti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Evametissā
pahānaṃ hoti, evametissā
samatikkamo hoti. (309-5.) |
|
|
|
|
etissā |
|
代 |
代的 |
女 |
単 |
属 |
それ |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
そのようにそれの捨断があり、そのようにそれの超越があるのです。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
310-10. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Atammayataṃ, bhikkhave, nissāya atammayataṃ āgamma yāyaṃ
upekkhā ekattā ekattasitā taṃ pajahatha, taṃ samatikkamatha. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Atammayataṃ, |
|
名 |
ā |
女 |
単 |
対 |
無関与性、無渇愛(a-tam-maya-tā) |
|
|
|
|
bhikkhave, nissāya
atammayataṃ āgamma yāyaṃ upekkhā ekattā ekattasitā taṃ pajahatha, taṃ
samatikkamatha. (310-8.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
比丘たちよ、無関与性、それに依り、それに由って、およそその種々性あり種々性に依止した捨、それを捨て、それを超えなさい。 |
|
|
|
メモ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
・順序からすれば想受滅がいわれたものか。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
310-11. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Evametissā pahānaṃ hoti, evametissā samatikkamo hoti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Evametissā pahānaṃ
hoti, evametissā samatikkamo hoti. (310-9.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
そのようにそれの捨断があり、そのようにそれの超越があるのです。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
310-12. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘Tatra idaṃ nissāya idaṃ pajahathā’ti – |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘Tatra idaṃ nissāya
idaṃ pajahathā’ti – (309-1.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
『それ(三十六有情句)に関して―あなたがたはこれに依り、これを捨てるべきだ―〔という基準〕があります』と、 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
310-13. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
iti yaṃ taṃ vuttaṃ
idametaṃ paṭicca vuttaṃ. (308-26.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
およそそのようなこのことが言われたそのことによって、これ(出離喜に依り在家喜を捨てる等)が言われたのです。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
←前へ トップへ 次へ→ |