|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
←前へ トップへ 次へ→ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
148-1. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
148. ‘‘Dasa kho panimāni, sāriputta, tathāgatassa
tathāgatabalāni yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti,
parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Dasa |
|
数 |
特 |
‐ |
複 |
主 |
十 |
|
|
|
|
kho |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
じつに、たしかに |
|
|
|
|
pana |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
また、しかし、しからば、しかも、しかるに、さて |
|
|
|
|
imāni, |
|
代 |
代的 |
中 |
複 |
主 |
これら |
|
|
|
|
sāriputta, |
|
名 |
a |
男 |
単 |
呼 |
人名、サーリプッタ |
|
|
|
|
tathāgatassa |
tathā-(ā-)gam |
名 |
a |
男 |
単 |
属 |
如来 |
|
|
|
|
tathāgata |
tathā-(ā-)gam |
名 |
a |
男 |
依(属) |
如来 |
|
|
|
|
balāni |
|
名形 |
a |
中 |
複 |
主 |
力 |
|
|
|
|
yehi |
|
代 |
代的 |
中 |
複 |
具 |
(関係代名詞) |
|
|
|
|
balehi |
|
名形 |
a |
中 |
複 |
具 |
力 |
|
|
|
|
samannāgato |
saṃ-anu-ā-gam |
過分 |
a |
男 |
単 |
主 |
具備した、具足の |
|
|
|
|
tathāgato |
tathā-(ā-)gam |
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
如来 |
|
|
|
|
āsabhaṃ |
|
名(形) |
a |
男→中 |
単 |
対 |
牛、牡牛、牛王 |
|
|
|
|
ṭhānaṃ |
sthā |
名 |
a |
中 |
単 |
対 |
場所、状態、理由、道理 |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
paṭijānāti, |
prati-jñā |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
自称する、公言する、認める |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
parisāsu |
|
名 |
ā |
女 |
複 |
処 |
会衆、集会所 |
|
|
|
|
sīha |
|
名 |
a |
男 |
依(属) |
獅子 |
|
|
|
|
nādaṃ |
nad |
名 |
a |
男 |
単 |
対 |
咆哮、吠え声 |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
nadati, |
nad |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
吠える |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
brahma |
|
名形 |
an(特) |
男 |
依(属) |
梵天の |
|
|
|
|
cakkaṃ |
|
名 |
a |
中 |
単 |
対 |
輪 |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
pavatteti. |
pra-vṛt 使 |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
転起させる |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
またサーリプッタよ、如来には、それらの力を具足した如来が牛王の位を自認し、会衆のうちに獅子吼をなし、梵輪を転ずるような、これらの如来の十力があります。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
148-2. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Katamāni dasa? |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Katamāni |
|
代 |
代的 |
中 |
複 |
主 |
何 |
|
|
|
|
dasa? |
|
数 |
特 |
‐ |
複 |
主 |
十 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
いかなる十か。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
148-3. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Idha, sāriputta, tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca
aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Idha, |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
ここに、この世で、いま、さて |
|
|
|
|
sāriputta, |
|
名 |
a |
男 |
単 |
呼 |
人名、サーリプッタ |
|
|
|
|
tathāgato |
tathā-(ā-)gam |
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
如来 |
|
|
|
|
ṭhānañ |
sthā |
名 |
a |
中 |
単 |
対 |
場所、状態、理由、道理 |
|
|
|
|
ca |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、また、そして、しかし |
|
|
|
|
ṭhānato |
sthā |
名 |
a |
中 |
単 |
奪 |
場所、状態、理由、道理 |
|
|
|
|
aṭṭhānañ |
a-sthā |
名 |
a |
中 |
単 |
対 |
非処、無処 |
|
|
|
|
ca |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、また、そして、しかし |
|
|
|
|
aṭṭhānato |
sthā |
名 |
a |
中 |
単 |
奪 |
非処、無処 |
|
|
|
|
yathābhūtaṃ |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
如実に |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
pajānāti. |
pra-jñā |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
了知する |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
サーリプッタよ、ここに如来は、道理を道理として、非理を非理として、如実に了知します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
148-4. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Yampi, sāriputta, tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca
aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti, idampi, sāriputta, tathāgatassa
tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti,
parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Yam |
|
代 |
代的 |
中 |
単 |
主 |
(関係代名詞) |
|
|
|
|
pi, |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
〜もまた、けれども、たとえ |
|
|
|
|
sāriputta, tathāgato
ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti, (148-3.) |
|
|
|
|
idam |
|
代 |
代的 |
中 |
単 |
主 |
これ |
|
|
|
|
pi, |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
〜もまた、けれども、たとえ |
|
|
|
|
sāriputta, |
|
名 |
a |
男 |
単 |
呼 |
人名、サーリプッタ |
|
|
|
|
tathāgatassa |
tathā-(ā-)gam |
名 |
a |
男 |
単 |
属 |
如来 |
|
|
|
|
tathāgata |
tathā-(ā-)gam |
名 |
a |
男 |
依(属) |
如来 |
|
|
|
|
balaṃ |
|
名形 |
a |
中 |
単 |
主 |
力 |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
hoti |
bhū |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
ある、存在する |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
yaṃ |
|
代 |
代的 |
中 |
単 |
主 |
(関係代名詞) |
|
|
|
|
balaṃ |
|
名形 |
a |
中 |
単 |
主 |
力 |
|
|
|
|
āgamma |
ā-gam |
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
よって |
|
|
|
|
tathāgato āsabhaṃ
ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
(148-1.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
サーリプッタよ、およそ如来が、道理を道理として、非理を非理として、如実に了知する、そのこと。サーリプッタよ、これも如来の、その力によって如来が牛王の位を自認し、会衆のうちに獅子吼をなし、梵輪を転ずるような如来力なのです。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
148-5. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Puna caparaṃ, sāriputta, tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṃ
kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Puna |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
さらに、ふたたび |
|
|
|
|
ca |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、また、そして、しかし |
|
|
|
|
aparaṃ, |
|
形 |
代的 |
中 |
単 |
副対 |
他に |
|
|
|
|
sāriputta, |
|
名 |
a |
男 |
単 |
呼 |
人名、サーリプッタ |
|
|
|
|
tathāgato |
tathā-(ā-)gam |
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
如来 |
|
|
|
|
atīta |
ati-i |
名過分 |
a |
中 |
相 |
過去、過ぎ去った |
|
|
|
|
anāgata |
an-ā-gam |
過分 |
a |
‐ |
相 |
未来の |
|
|
|
|
paccuppannānaṃ |
prati-ud-pad |
名過分 |
a |
男 |
複 |
属 |
現在 |
|
|
|
|
kamma |
kṛ |
名 |
an |
中 |
依(属) |
業 |
|
|
|
|
samādānānaṃ |
saṃ-ā-dā |
名 |
a |
中 |
複 |
属 |
受持、受戒 |
|
|
|
|
ṭhānaso |
sthā |
名 |
a |
中 |
単 |
奪 |
場所、状態、理由、道理(副奪で「即座に、自然に」) |
|
|
|
|
hetuso |
hi |
名 |
u |
男 |
単 |
奪 |
因、原因、理由 |
|
|
|
|
vipākaṃ |
vi-pac |
名 |
a |
男 |
単 |
対 |
異熟 |
|
|
|
|
yathābhūtaṃ |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
如実に |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
pajānāti. |
pra-jñā |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
了知する |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
さらにまたサーリプッタよ、如来は、過去・未来・現在の業の受持の異熟を、道理より、因より、如実に了知します。 |
|
|
|
メモ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
・-usoという奪格は文法書には出ないが、まれに見られる。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
148-6. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Yampi, sāriputta, tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṃ
kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi,
sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato
āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Yampi, (148-4.) |
|
|
|
|
sāriputta, tathāgato
atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ
pajānāti, (148-5.) |
|
|
|
|
idampi, sāriputta,
tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ
paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.(148-4.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
サーリプッタよ、およそ如来が、過去・未来・現在の業の受持の異熟を、道理より、因より、如実に了知する、そのこと。サーリプッタよ、これも如来の、その力によって如来が牛王の位を自認し、会衆のうちに獅子吼をなし、梵輪を転ずるような如来力なのです。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
148-7. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Puna caparaṃ, sāriputta, tathāgato sabbatthagāminiṃ paṭipadaṃ
yathābhūtaṃ pajānāti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Puna caparaṃ,
sāriputta, tathāgato sabbatthagāminiṃ paṭipadaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. (148-5.) |
|
|
|
|
sabbattha |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
一切処に |
|
|
|
|
gāminiṃ |
gam |
名 |
ī |
女 |
単 |
対 |
行く、行かせる、導く |
|
|
|
|
paṭipadaṃ |
prati-pad |
名 |
ā |
女 |
単 |
対 |
道、行道 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
さらにまたサーリプッタよ、如来は、一切処へ導く行道を、如実に了知します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
148-8. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Yampi, sāriputta, tathāgato sabbatthagāminiṃ paṭipadaṃ
yathābhūtaṃ pajānāti, idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ
balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati,
brahmacakkaṃ pavatteti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Yampi, (148-4.) |
|
|
|
|
sāriputta, tathāgato
sabbatthagāminiṃ paṭipadaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, (148-7.) |
|
|
|
|
idampi, sāriputta,
tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ
paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.(148-4.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
サーリプッタよ、およそ如来が、一切処へ導く行道を、如実に了知する、そのこと。サーリプッタよ、これも如来の、その力によって如来が牛王の位を自認し、会衆のうちに獅子吼をなし、梵輪を転ずるような如来力なのです。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
148-9. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Puna caparaṃ, sāriputta, tathāgato anekadhātunānādhātulokaṃ
yathābhūtaṃ pajānāti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Puna caparaṃ,
sāriputta, tathāgato anekadhātunānādhātulokaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. (148-5.) |
|
|
|
|
aneka |
|
形 |
代的 |
‐ |
有(持) |
一つならぬ、多くの |
|
|
|
|
dhātu |
|
名 |
u |
女 |
持 |
界、要素 |
|
|
|
|
nānā |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
種々の |
|
|
|
|
dhātu |
|
名 |
u |
女 |
持 |
界、要素 |
|
|
|
|
lokaṃ |
|
名 |
a |
男 |
単 |
対 |
世界、世間 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
さらにまたサーリプッタよ、如来は、一つならぬ要素、種々の要素より成る世界を、如実に了知します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
148-10. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Yampi, sāriputta, tathāgato anekadhātunānādhātulokaṃ
yathābhūtaṃ pajānāti, idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ
balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati,
brahmacakkaṃ pavatteti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Yampi, (148-4.) |
|
|
|
|
sāriputta, tathāgato
anekadhātunānādhātulokaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, (148-9.) |
|
|
|
|
idampi, sāriputta,
tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ
paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.(148-4.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
サーリプッタよ、およそ如来が、一つならぬ要素、種々の要素より成る世界を、如実に了知する、そのこと。サーリプッタよ、これも如来の、その力によって如来が牛王の位を自認し、会衆のうちに獅子吼をなし、梵輪を転ずるような如来力なのです。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
148-11. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Puna caparaṃ, sāriputta, tathāgato sattānaṃ nānādhimuttikataṃ
yathābhūtaṃ pajānāti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Puna caparaṃ,
sāriputta, tathāgato sattānaṃ nānādhimuttikataṃ yathābhūtaṃ pajānāti. (148-5.) |
|
|
|
|
sattānaṃ |
|
名 |
a |
男 |
複 |
属 |
衆生、有情 |
|
|
|
|
nānā |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
種々の |
|
|
|
|
adhimuttikataṃ |
adhi-muc |
名 |
ā |
女 |
単 |
対 |
信解性 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
さらにまたサーリプッタよ、如来は、有情たちの種々の信解性を、如実に了知します。 |
|
|
|
メモ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
・「梵網経」3-2.のメモを見よ。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
148-12. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Yampi, sāriputta, tathāgato sattānaṃ nānādhimuttikataṃ
yathābhūtaṃ pajānāti, idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ
balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati,
brahmacakkaṃ pavatteti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Yampi, (148-4.) |
|
|
|
|
sāriputta, tathāgato
sattānaṃ nānādhimuttikataṃ yathābhūtaṃ pajānāti, (148-11.) |
|
|
|
|
idampi, sāriputta,
tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ
paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.(148-4.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
サーリプッタよ、およそ如来が、有情たちの種々の信解性を、如実に了知する、そのこと。サーリプッタよ、これも如来の、その力によって如来が牛王の位を自認し、会衆のうちに獅子吼をなし、梵輪を転ずるような如来力なのです。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
148-13. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Puna caparaṃ, sāriputta, tathāgato parasattānaṃ
parapuggalānaṃ indriyaparopariyattaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Puna caparaṃ,
sāriputta, tathāgato parasattānaṃ parapuggalānaṃ
indriyaparopariyattaṃ yathābhūtaṃ pajānāti.
(148-5.) |
|
|
|
|
para |
|
形 |
代的 |
‐ |
持 |
他の |
|
|
|
|
sattānaṃ |
|
名 |
a |
男 |
複 |
属 |
衆生、有情 |
|
|
|
|
para |
|
形 |
代的 |
‐ |
持 |
他の |
|
|
|
|
puggalānaṃ |
|
名 |
a |
男 |
複 |
属 |
人 |
|
|
|
|
indriya |
|
名 |
a |
中 |
依(属) |
根、感覚器官 |
|
|
|
|
paropariyattaṃ |
|
名 |
a |
中 |
単 |
対 |
上下性 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
さらにまたサーリプッタよ、如来は、他の有情たち、他の人々の根の上下性を、如実に了知します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
148-14. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Yampi, sāriputta, tathāgato parasattānaṃ parapuggalānaṃ
indriyaparopariyattaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi, sāriputta, tathāgatassa
tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti,
parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Yampi, (148-4.) |
|
|
|
|
sāriputta, tathāgato
parasattānaṃ parapuggalānaṃ indriyaparopariyattaṃ yathābhūtaṃ pajānāti,
(148-11.) |
|
|
|
|
idampi, sāriputta,
tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ
paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.(148-4.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
サーリプッタよ、およそ如来が、他の有情たち、他の人々の根の上下性を、如実に了知する、そのこと。サーリプッタよ、これも如来の、その力によって如来が牛王の位を自認し、会衆のうちに獅子吼をなし、梵輪を転ずるような如来力なのです。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
148-15. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Puna caparaṃ, sāriputta, tathāgato
jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṃ saṃkilesaṃ vodānaṃ vuṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ
pajānāti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Puna caparaṃ,
sāriputta, tathāgato jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṃ
saṃkilesaṃ vodānaṃ vuṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ
pajānāti. (148-5.) |
|
|
|
|
jhāna |
dhyai |
名 |
a |
中 |
相 |
禅定、静慮 |
|
|
|
|
vimokkha |
vi-muc |
名 |
a |
男 |
相 |
解脱 |
|
|
|
|
samādhi |
saṃ-ā-dhā |
名 |
i |
男 |
相 |
定、三昧、精神集中 |
|
|
|
|
samāpattīnaṃ |
saṃ-ā-pad |
名 |
i |
女 |
複 |
属 |
入定、等至 |
|
|
|
|
saṃkilesaṃ |
saṃ-kliś |
名 |
a |
男 |
単 |
対 |
雑染 |
|
|
|
|
vodānaṃ |
vi-ava-dā |
名 |
a |
中 |
単 |
対 |
清浄、明浄 |
|
|
|
|
vuṭṭhānaṃ |
vi-ud-sthā |
名 |
a |
中 |
単 |
対 |
出定、出起、出罪 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
さらにまたサーリプッタよ、如来は、禅定、解脱、三昧、等至の雑染、明浄、出定を、如実に了知します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
148-16. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Yampi, sāriputta, tathāgato jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṃ
saṃkilesaṃ vodānaṃ vuṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi, sāriputta,
tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ
paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Yampi, (148-4.) |
|
|
|
|
sāriputta, tathāgato
jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṃ saṃkilesaṃ vodānaṃ vuṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ
pajānāti, (148-11.) |
|
|
|
|
idampi, sāriputta,
tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ
paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.(148-4.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
サーリプッタよ、およそ如来が、禅定、解脱、三昧、等至の雑染、明浄、出定を、如実に了知する、そのこと。サーリプッタよ、これも如来の、その力によって如来が牛王の位を自認し、会衆のうちに獅子吼をなし、梵輪を転ずるような如来力なのです。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
148-17. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Puna caparaṃ, sāriputta, tathāgato anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ
anussarati, seyyathidaṃ – |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Puna caparaṃ,
sāriputta, tathāgato (148-5.) |
|
|
|
|
aneka |
|
形 |
代的 |
‐ |
持 |
一つならぬ、多くの |
|
|
|
|
vihitaṃ |
vi-dhā |
過分 |
a |
男 |
単 |
対 |
置かれた、整えられた →種々の |
|
|
|
|
pubbe |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
先の、前の、昔の |
|
|
|
|
nivāsaṃ |
ni-vas |
名 |
a |
男 |
単 |
対 |
居住、住居 →宿住 |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
anussarati, |
anu-smṛ |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
随念する、憶念する |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
seyyathidaṃ
– |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
たとえば、その如き |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
さらにまたサーリプッタよ、如来は、種々の宿住を随念します。たとえば、 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
148-18. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo
pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattālīsampi
jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi
anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe
– |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
ekam |
|
数 |
代的 |
女 |
単 |
対 |
一 |
|
|
|
|
pi |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
〜もまた、けれども、たとえ |
|
|
|
|
jātiṃ |
jan |
名 |
i |
女 |
単 |
対 |
生、誕生、生れ、血統、種類 |
|
|
|
|
dve |
|
数 |
特 |
‐ |
複 |
対 |
二 |
|
|
|
|
pi |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
〜もまた、けれども、たとえ |
|
|
|
|
jātiyo |
jan |
名 |
i |
女 |
複 |
対 |
生、誕生、生れ、血統、種類 |
|
|
|
|
tisso |
|
数 |
特 |
女 |
複 |
対 |
三 |
|
|
|
|
pi |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
〜もまた、けれども、たとえ |
|
|
|
|
jātiyo |
jan |
名 |
i |
女 |
複 |
対 |
生、誕生、生れ、血統、種類 |
|
|
|
|
catasso |
|
数 |
特 |
女 |
複 |
対 |
四 |
|
|
|
|
pi |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
〜もまた、けれども、たとえ |
|
|
|
|
jātiyo |
jan |
名 |
i |
女 |
複 |
対 |
生、誕生、生れ、血統、種類 |
|
|
|
|
pañca |
|
数 |
特 |
‐ |
複 |
対 |
五 |
|
|
|
|
pi |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
〜もまた、けれども、たとえ |
|
|
|
|
jātiyo |
jan |
名 |
i |
女 |
複 |
対 |
生、誕生、生れ、血統、種類 |
|
|
|
|
dasa |
|
数 |
特 |
‐ |
複 |
対 |
十 |
|
|
|
|
pi |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
〜もまた、けれども、たとえ |
|
|
|
|
jātiyo |
jan |
名 |
i |
女 |
複 |
対 |
生、誕生、生れ、血統、種類 |
|
|
|
|
vīsam |
|
数 |
a |
中 |
単 |
対 |
二十 |
|
|
|
|
pi |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
〜もまた、けれども、たとえ |
|
|
|
|
jātiyo |
jan |
名 |
i |
女 |
複 |
対 |
生、誕生、生れ、血統、種類 |
|
|
|
|
tiṃsam |
|
数 |
a |
中 |
単 |
対 |
三十 |
|
|
|
|
pi |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
〜もまた、けれども、たとえ |
|
|
|
|
jātiyo |
jan |
名 |
i |
女 |
複 |
対 |
生、誕生、生れ、血統、種類 |
|
|
|
|
cattālīsam |
|
数 |
a |
中 |
単 |
対 |
四十 |
|
|
|
|
pi |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
〜もまた、けれども、たとえ |
|
|
|
|
jātiyo |
jan |
名 |
i |
女 |
複 |
対 |
生、誕生、生れ、血統、種類 |
|
|
|
|
paññāsam |
|
数 |
a |
中 |
単 |
対 |
五十 |
|
|
|
|
pi |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
〜もまた、けれども、たとえ |
|
|
|
|
jātiyo |
jan |
名 |
i |
女 |
複 |
対 |
生、誕生、生れ、血統、種類 |
|
|
|
|
jāti |
jan |
名 |
i |
女 |
帯 |
生、誕生、生れ、血統、種類 |
|
|
|
|
satam |
|
数 |
a |
中 |
単 |
対 |
百 |
|
|
|
|
pi |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
〜もまた、けれども、たとえ |
|
|
|
|
jāti |
jan |
名 |
i |
女 |
帯 |
生、誕生、生れ、血統、種類 |
|
|
|
|
sahassam |
|
数 |
a |
中 |
単 |
対 |
千 |
|
|
|
|
pi |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
〜もまた、けれども、たとえ |
|
|
|
|
jāti |
jan |
名 |
i |
女 |
帯 |
生、誕生、生れ、血統、種類 |
|
|
|
|
sata |
|
数 |
a |
中 |
帯 |
百 |
|
|
|
|
sahassam |
|
数 |
a |
中 |
単 |
対 |
千 |
|
|
|
|
pi |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
〜もまた、けれども、たとえ |
|
|
|
|
aneke |
|
形 |
代的 |
男 |
複 |
対 |
一つならぬ、多くの |
|
|
|
|
pi |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
〜もまた、けれども、たとえ |
|
|
|
|
saṃvaṭṭa |
saṃ-vṛt |
名 |
a |
男中 |
依(属) |
壊、破壊 |
|
|
|
|
kappe |
|
名形 |
a |
中(男) |
複 |
対 |
劫 |
|
|
|
|
aneke |
|
形 |
代的 |
男 |
複 |
対 |
一つならぬ、多くの |
|
|
|
|
pi |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
〜もまた、けれども、たとえ |
|
|
|
|
vivaṭṭa |
vi-vṛt |
名 |
a |
中 |
依(属) |
成、成立 |
|
|
|
|
kappe |
|
名形 |
a |
中(男) |
複 |
対 |
劫 |
|
|
|
|
aneke |
|
形 |
代的 |
男 |
複 |
対 |
一つならぬ、多くの |
|
|
|
|
pi |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
〜もまた、けれども、たとえ |
|
|
|
|
saṃvaṭṭa |
saṃ-vṛt |
名 |
a |
男中 |
相 |
壊、破壊 |
|
|
|
|
vivaṭṭa |
vi-vṛt |
名 |
a |
中 |
依(属) |
成、成立 |
|
|
|
|
kappe– |
|
名形 |
a |
中(男) |
複 |
対 |
劫 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
一つの生、二つの生、三つの生、四つの生、五つの生、十の生、二十の生、三十の生、四十の生、五十の生、百の生、千の生、百千の生、多くの壊劫、多くの成劫、多くの成壊劫を、 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
148-19. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro
evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra
udapādiṃ; |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘amutra |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
そこに、そこで |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
asiṃ |
as |
動 |
ア |
能 |
単 |
一 |
ある |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
evaṃ |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
このように、かくの如き |
|
|
|
|
nāmo |
|
名 |
an |
中→男 |
単 |
主 |
名、名前 |
|
|
|
|
evaṃ |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
このように、かくの如き |
|
|
|
|
gotto |
|
名 |
a |
中→男 |
単 |
主 |
姓、氏姓、種姓、家系 |
|
|
|
|
evaṃ |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
このように、かくの如き |
|
|
|
|
vaṇṇo |
|
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
色、種類、階級、姓 |
|
|
|
|
evam |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
このように、かくの如き |
|
|
|
|
āhāro |
ā-hṛ |
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
食 |
|
|
|
|
evaṃ |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
このように、かくの如き |
|
|
|
|
sukha |
|
名 |
a |
中 |
相 |
楽 |
|
|
|
|
dukkha |
|
名 |
a |
中 |
依(属) |
苦 |
|
|
|
|
paṭisaṃvedī |
prati-saṃ-vid 使 |
形 |
in |
男 |
単 |
主 |
経験、感受、感知の |
|
|
|
|
evam |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
このように、かくの如き |
|
|
|
|
āyu |
|
名 |
us |
中 |
依(属) |
寿、寿命 |
|
|
|
|
pariyanto, |
|
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
周辺、制限、究竟、終りにする |
|
|
|
|
so |
|
代 |
代的 |
男 |
単 |
主 |
かれ、それ |
|
|
|
|
tato |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
そこから、それより、それゆえに、その後 |
|
|
|
|
cuto |
cyu |
過分 |
a |
男 |
単 |
主 |
死んで、死没して |
|
|
|
|
amutra |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
そこに、そこで |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
udapādiṃ; |
ud-pad |
動 |
ア |
能 |
単 |
一 |
生起した、生じた |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
『私はそこで、かくの如き名、かくの如き種姓、かくの如き階級であり、かくの如き食を取り、かくの如き楽苦を経験し、かくの如く寿命を終えた。その〔私〕はそこから死してあそこへ生まれた。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
148-20. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro
evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto
idhūpapanno’ti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
tatra |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
そこに、そこで、そのとき |
|
|
|
|
pi |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
〜もまた、けれども、たとえ |
|
|
|
|
asiṃ evaṃnāmo
evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto,
so tato cuto (148-19.) |
|
|
|
|
idha |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
ここに、この世で、いま、さて |
|
|
|
|
upapanno’ |
upa-pad |
過分 |
a |
男 |
単 |
主 |
往生した、再生した |
|
|
|
|
ti. |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、といって、かく、このように、ゆえに |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
あそこでまた私はかくの如き名、かくの如き種姓、かくの如き階級であり、かくの如き食を取り、かくの如き楽苦を経験し、かくの如く寿命を終えた。その〔私〕はあそこから死してここへ生まれた』というように。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
148-21. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ
anussarati. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Iti |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、といって、かく、このように、ゆえに |
|
|
|
|
sākāraṃ |
sa-ā-kṛ |
形 |
a |
中 |
単 |
副対 |
行相ある、様相ある、(副対で)具体的に |
|
|
|
|
sauddesaṃ |
sa-ud-dṛś |
形 |
a |
中 |
単 |
副対 |
詳細な |
|
|
|
|
anekavihitaṃ
pubbenivāsaṃ anussarati. (148-17.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
そのように、具体的かつ詳細に、種々の宿住を随念します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
148-22. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Yampi, sāriputta, tathāgato anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ
anussarati, seyyathidaṃ – |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Yampi, (148-4.) |
|
|
|
|
sāriputta, tathāgato
anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ – (148-17.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
サーリプッタよ、およそ如来は、種々の宿住を随念します。たとえば、 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
148-23. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ekampi jātiṃ dvepi jātiyo…pe… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
ekampi jātiṃ dvepi
jātiyo…pe… (148-18.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
一つの生、二つの生…… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
148-24. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati,
idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma
tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ
pavatteti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
iti sākāraṃ sauddesaṃ
anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, (148-21.) |
|
|
|
|
idampi, sāriputta,
tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ
paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.(148-4.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
……そのように〔如来が〕、具体的かつ詳細に、種々の宿住を随念する、そのこと。サーリプッタよ、これも如来の、その力によって如来が牛王の位を自認し、会衆のうちに獅子吼をなし、梵輪を転ずるような如来力なのです。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
148-25. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Puna caparaṃ, sāriputta, tathāgato dibbena cakkhunā
visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne
paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti – |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Puna caparaṃ,
sāriputta, tathāgato (148-5.) |
|
|
|
|
dibbena |
|
形 |
a |
中 |
単 |
具 |
天の |
|
|
|
|
cakkhunā |
|
名 |
us |
中 |
単 |
具 |
眼 |
|
|
|
|
visuddhena |
vi-śudh |
過分 |
a |
中 |
単 |
具 |
清い、清浄の |
|
|
|
|
atikkanta |
ati-kram |
過分 |
a |
‐ |
持 |
超えた、過ぎた |
|
|
|
|
mānusakena |
|
形 |
a |
中 |
単 |
具 |
人の |
|
|
|
|
satte |
|
名 |
a |
男 |
複 |
対 |
有情、衆生 |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
passati |
paś |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
みる |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
cavamāne |
cyu |
現分 |
a |
男 |
複 |
対 |
死ぬ |
|
|
|
|
upapajjamāne |
upa-pad |
現分 |
a |
男 |
複 |
対 |
再生する |
|
|
|
|
hīne |
hā |
過分 |
a |
男 |
複 |
対 |
捨てられた、劣った |
|
|
|
|
paṇīte |
pra-nī |
過分 |
a |
男 |
複 |
対 |
適用された,すぐれた |
|
|
|
|
suvaṇṇe |
|
名形 |
a |
中→男 |
複 |
対 |
良い色の、美しい |
|
|
|
|
dubbaṇṇe |
|
形 |
a |
男 |
複 |
対 |
悪い色の、みにくい |
|
|
|
|
sugate |
su-gam |
名過分 |
a |
男 |
複 |
対 |
よく行った、幸福な、善逝 |
|
|
|
|
duggate |
su-gam |
形 |
a |
男 |
複 |
対 |
悪しく行った、貧しい、不運な |
|
|
|
|
yathā |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
〜のごとく |
|
|
|
|
kamma |
kṛ |
名 |
an |
中 |
依(具) |
業、行為 |
|
|
|
|
upage |
upa-gam |
形 |
a |
男 |
複 |
対 |
いたる、経験する、着手する →業に従って行く |
|
|
|
|
satte |
|
名 |
a |
男 |
複 |
対 |
有情、衆生 |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
pajānāti – |
pra-jñā |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
知る、了知する |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
さらにまたサーリプッタよ、如来は、清浄で人間を超えた天眼をもって、死んでは再生する有情たちを見て、優劣、美醜、幸不幸へ業に従って趣く有情たちを了知します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
148-26. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā
vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā
micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā
apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘ime |
|
代 |
代的 |
男 |
複 |
主 |
これら |
|
|
|
|
vata |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
じつに |
|
|
|
|
bhonto |
bhū |
名現分 |
ant(特) |
男 |
複 |
主 |
尊者、大徳、ある、なる |
|
|
|
|
sattā |
|
名 |
a |
男 |
複 |
主 |
有情、衆生 |
|
|
|
|
kāya |
|
名 |
a |
男 |
依(具) |
身 |
|
|
|
|
duccaritena |
dur-car |
形 |
a |
中 |
単 |
具 |
悪行の |
|
|
|
|
samannāgatā |
saṃ-anu-ā-gam |
形 |
a |
男 |
複 |
主 |
具足した |
|
|
|
|
vacī |
|
名 |
as |
中 |
依(具) |
言、語(vacasの複合形) |
|
|
|
|
duccaritena |
dur-car |
形 |
a |
中 |
単 |
具 |
悪行の |
|
|
|
|
samannāgatā |
saṃ-anu-ā-gam |
形 |
a |
男 |
複 |
主 |
具足した |
|
|
|
|
mano |
man |
名 |
as |
中 |
依(具) |
意 |
|
|
|
|
duccaritena |
dur-car |
形 |
a |
中 |
単 |
具 |
悪行の |
|
|
|
|
samannāgatā |
saṃ-anu-ā-gam |
形 |
a |
男 |
複 |
主 |
具足した |
|
|
|
|
ariyānaṃ |
|
名形 |
a |
男 |
複 |
属 |
聖なる、高貴の |
|
|
|
|
upavādakā |
upa-vad |
形 |
a |
男 |
複 |
主 |
批難する、悪罵する |
|
|
|
|
micchā |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
邪、よこしま、邪悪 |
|
|
|
|
diṭṭhikā |
dṛś |
形 |
a |
男 |
複 |
主 |
見の |
|
|
|
|
micchā |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
邪、よこしま、邪悪 |
|
|
|
|
diṭṭhi |
dṛś |
名 |
i |
女 |
依(具) |
見 |
|
|
|
|
kamma |
kṛ |
名 |
an |
中 |
有(属) |
業、行為 |
|
|
|
|
samādānā, |
saṃ-ā-dā |
名 |
a |
中→男 |
複 |
主 |
受持、受けること |
|
|
|
|
te |
|
代 |
代的 |
男 |
複 |
主 |
それら、彼ら |
|
|
|
|
kāyassa |
|
名 |
a |
男 |
単 |
属 |
身体、集まり |
|
|
|
|
bhedā |
bhid |
名 |
a |
男 |
単 |
奪 |
破壊、不和合、離間、種類、区分 |
|
|
|
|
paraṃ |
|
形 |
代的 |
中 |
単 |
副対 |
更に、他に、超えて |
|
|
|
|
maraṇā |
mṛ |
名 |
a |
中 |
単 |
奪 |
死 →死後に |
|
|
|
|
apāyaṃ |
apa-i |
名 |
a |
男 |
単 |
対 |
苦界、苦処 |
|
|
|
|
duggatiṃ |
dur-gaṃ |
名 |
i |
女 |
単 |
対 |
悪趣 |
|
|
|
|
vinipātaṃ |
vi-ni-pat |
名 |
a |
男 |
単 |
対 |
堕処 |
|
|
|
|
nirayaṃ |
|
名 |
a |
男 |
単 |
対 |
地獄 |
|
|
|
|
upapannā. |
upa-pad |
過分 |
a |
男 |
複 |
主 |
再生、転生した |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
『じつに、これらの有情たちは、身による悪行をそなえ、語による悪行をそなえ、意による悪行をそなえた、聖者たちを誹謗し、邪見あり、邪見による業の受持ある者たちである。ゆえに、彼らは、身破れて死後、苦処、悪趣、堕処、地獄へ生まれ変わっているのだ。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
148-27. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā
vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā
sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ
saggaṃ lokaṃ upapannā’ti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Ime |
|
代 |
代的 |
男 |
複 |
主 |
これら |
|
|
|
|
vā |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
あるいは |
|
|
|
|
pana |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
また、しかし、しからば、しかも、しかるに、さて |
|
|
|
|
bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te
kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’ (148-26.) |
|
|
|
|
sucaritena |
su-car |
形 |
a |
中 |
単 |
具 |
善行の |
|
|
|
|
anupavādakā |
an-upa-vad |
形 |
a |
男 |
複 |
主 |
批難しない、悪罵しない |
|
|
|
|
sammā |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
正しい、正しく |
|
|
|
|
sugatiṃ |
su-gam |
名 |
i |
女 |
単 |
対 |
善趣 |
|
|
|
|
saggaṃ |
|
名 |
a |
男 |
単 |
対 |
天 |
|
|
|
|
lokaṃ |
|
名 |
a |
男 |
単 |
対 |
世界 |
|
|
|
|
ti. |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、といって、かく、このように、ゆえに |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
しかしてこれらの有情たちは、身による善行をそなえ、語による善行をそなえ、意による善行をそなえた、聖者たちを誹謗せず、正見あり、正見による業の受持ある者たちである。ゆえに、彼らは、身破れて死後、善趣、天界へ生まれ変わっているのだ』と。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
148-28. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte
passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate
yathākammūpage satte pajānāti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Iti |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、といって、かく、このように、ゆえに |
|
|
|
|
dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati
cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate
yathākammūpage satte pajānāti. (148-25.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
このように、清浄で人間を超えた天眼をもって、死んでは再生する有情たちを見て、優劣、美醜、幸不幸へ業に従って趣く有情たちを了知するのです。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
148-29. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Yampi, sāriputta, tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena
atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe
dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti – |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Yampi, (148-4.) |
|
|
|
|
sāriputta, tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena
atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe
dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti – (148-25.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
サーリプッタよ、およそ如来は、清浄で人間を超えた天眼をもって、死んでは再生する有情たちを見て、優劣、美醜、幸不幸へ業に従って趣く有情たちを了知します。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
148-30. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā
vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā
micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā
apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā
vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā
micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā
apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. (148-26.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
『じつに、これらの有情たちは、身による悪行をそなえ、語による悪行をそなえ、意による悪行をそなえた、聖者たちを誹謗し、邪見あり、邪見による業の受持ある者たちである。ゆえに、彼らは、身破れて死後、苦処、悪趣、堕処、地獄へ生まれ変わっているのだ。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
148-31. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā
vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā
sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ
saggaṃ lokaṃ upapannā’ti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā
vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā
sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ
saggaṃ lokaṃ upapannā’ti. (148-27.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
しかしてこれらの有情たちは、身による善行をそなえ、語による善行をそなえ、意による善行をそなえた、聖者たちを誹謗せず、正見あり、正見による業の受持ある者たちである。ゆえに、彼らは、身破れて死後、善趣、天界へ生まれ変わっているのだ』と。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
148-32. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte
passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate
yathākammūpage satte pajānāti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte
passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate
yathākammūpage satte pajānāti. (148-28.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
このように、清浄で人間を超えた天眼をもって、死んでは再生する有情たちを見て、優劣、美醜、幸不幸へ業に従って趣く有情たちを了知する、そのこと。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
148-33. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ
āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati,
brahmacakkaṃ pavatteti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Idampi, sāriputta,
tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ
paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.(148-4.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
サーリプッタよ、これも如来の、その力によって如来が牛王の位を自認し、会衆のうちに獅子吼をなし、梵輪を転ずるような如来力なのです。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
148-34. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Puna caparaṃ, sāriputta, tathāgato āsavānaṃ khayā anāsavaṃ
cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā
upasampajja viharati. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Puna caparaṃ,
sāriputta, tathāgato (148-5.) |
|
|
|
|
āsavānaṃ |
ā-sru |
名 |
a |
男 |
複 |
属 |
漏 |
|
|
|
|
khayā |
kṣi |
名 |
a |
男 |
単 |
奪 |
尽、滅尽 |
|
|
|
|
anāsavaṃ |
an-ā-sru |
形 |
a |
女 |
単 |
対 |
漏なき |
|
|
|
|
ceto |
cit |
名 |
as |
中 |
依(属) |
心 |
|
|
|
|
vimuttiṃ |
vi-muc 受 |
名 |
i |
女 |
単 |
対 |
解脱 |
|
|
|
|
paññā |
pra-jñā |
名 |
ā |
女 |
依(属) |
慧 |
|
|
|
|
vimuttiṃ |
vi-muc 受 |
名 |
i |
女 |
単 |
対 |
解脱 |
|
|
|
|
diṭṭhe |
dṛś |
過分 |
a |
男中 |
単 |
処 |
見られた、見、所見 |
|
|
|
|
eva |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
まさに、のみ、じつに |
|
|
|
|
dhamme |
dhṛ |
名 |
a |
男中 |
単 |
処 |
法 →現法、現世 |
|
|
|
|
sayaṃ |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
自ら、自分で |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
abhiññā |
abhi-jñā |
動 |
連 |
‐ |
‐ |
‐ |
証知する、自証する |
|
|
|
|
sacchikatvā |
kṛ |
動 |
連 |
‐ |
‐ |
‐ |
作証する、証明をなす、さとる |
|
|
|
|
upasampajja |
upa-saṃ-pad |
動 |
連 |
‐ |
‐ |
‐ |
到達する、成就する、具足する |
|
|
|
|
viharati. |
vi-hṛ |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
住する |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
さらにまたサーリプッタよ、如来は、漏の滅尽により、漏なき心解脱、慧解脱を現世で自ら知り、悟り、成就し、住します。 |
|
|
|
メモ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
・この漏尽のストックフレーズはここまでの五神通のそれとは違い、「沙門果経」では使われていない。『長部』諸経では、四果のうち阿羅漢果の描写や、九次第定の締めくくりで用いられたりしている。「十増経」では、本経と同じく六通のうち漏神通の描写として使われている。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
148-35. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Yampi, sāriputta, tathāgato āsavānaṃ khayā anāsavaṃ
cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā
upasampajja viharati, idampi, sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ
balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati,
brahmacakkaṃ pavatteti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Yampi, (148-4.) |
|
|
|
|
sāriputta, tathāgato
āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ
abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, (148-34.) |
|
|
|
|
idampi, sāriputta,
tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ
paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.(148-4.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
サーリプッタよ、およそ如来が、漏の滅尽により、漏なき心解脱、慧解脱を現世で自ら知り、悟り、成就し、住する、そのこと。サーリプッタよ、これも如来の、その力によって如来が牛王の位を自認し、会衆のうちに獅子吼をなし、梵輪を転ずるような如来力なのです。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
148-36. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Imāni kho, sāriputta, dasa tathāgatassa tathāgatabalāni yehi
balehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ
nadati, brahmacakkaṃ pavatteti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Imāni kho,
sāriputta, dasa tathāgatassa tathāgatabalāni yehi balehi samannāgato
tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ
pavatteti. (148-1.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
サーリプッタよ、如来には、それらの力を具足した如来が牛王の位を自認し、会衆のうちに獅子吼をなし、梵輪を転ずるような、これらの如来の十力があるのです。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
149-1. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
149. ‘‘Yo kho maṃ, sāriputta, evaṃ jānantaṃ evaṃ passantaṃ evaṃ
vadeyya – |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Yo |
|
代 |
代的 |
男 |
単 |
主 |
(関係代名詞) |
|
|
|
|
kho |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
じつに、たしかに |
|
|
|
|
maṃ, |
|
代 |
代的 |
‐ |
単 |
対 |
私 |
|
|
|
|
sāriputta, |
|
名 |
a |
男 |
単 |
呼 |
人名、サーリプッタ |
|
|
|
|
evaṃ |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
このように、かくの如き |
|
|
|
|
jānantaṃ |
jñā |
名現分 |
ant |
男 |
単 |
対 |
知者 |
|
|
|
|
evaṃ |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
このように、かくの如き |
|
|
|
|
passantaṃ |
paś |
名現分 |
ant |
男 |
単 |
対 |
見者 |
|
|
|
|
evaṃ |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
このように、かくの如き |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
vadeyya – |
vad |
動 |
願 |
能 |
単 |
三 |
いう |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
サーリプッタよ、およそ、かくのごときの知者、かくのごときの見者である私へ、このようにいうような者があります。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
149-2. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘natthi samaṇassa gotamassa uttarimanussadhammā
alamariyañāṇadassanaviseso; |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘na |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
ない |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
atthi |
as |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
ある、なる |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
samaṇassa |
śram |
名 |
a |
男 |
単 |
属 |
沙門 |
|
|
|
|
gotamassa |
|
名 |
a |
男 |
単 |
属 |
人名、ゴータマ |
|
|
|
|
uttari |
|
形 |
i |
男 |
単 |
主 |
より上の、超えた |
|
|
|
|
manussa |
|
名 |
a |
男 |
依(属) |
人、人間 |
|
|
|
|
dhammā |
dhṛ |
名 |
a |
男中 |
単 |
奪 |
法 →上人法、超人法 |
|
|
|
|
alam |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
十分な、満足だ |
|
|
|
|
ariya |
|
名形 |
a |
男 |
持 |
神聖な →至聖の、真実の |
|
|
|
|
ñāṇa |
jñā |
名 |
a |
中 |
持 |
智 |
|
|
|
|
dassana |
dṛś |
名 |
a |
中 |
持 |
見 |
|
|
|
|
viseso; |
vi-śiṣ |
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
差別、殊勝、特質 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
『沙門ゴータマには、人法を超えた至聖なる智見殊勝は存在しない。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
149-3. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
takkapariyāhataṃ samaṇo gotamo dhammaṃ deseti vīmaṃsānucaritaṃ
sayaṃpaṭibhāna’nti, taṃ, sāriputta, vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ
diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
takka |
|
名 |
a |
男 |
依(具) |
思索、推論 |
|
|
|
|
pariyāhataṃ |
pari-ā-han |
過分 |
a |
男中 |
単 |
対 |
打倒された、冒された |
|
|
|
|
samaṇo |
śram |
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
沙門 |
|
|
|
|
gotamo |
|
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
人名、ゴータマ |
|
|
|
|
dhammaṃ |
dhṛ |
名 |
a |
男中 |
単 |
対 |
法 |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
deseti |
diś 使 |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
示す |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
vīmaṃsa |
man 意 |
名 |
ā |
女 |
依(具) |
観慧、思量 |
|
|
|
|
anucaritaṃ |
anu-car |
過分 |
a |
中 |
単 |
対 |
随行した、実行された |
|
|
|
|
sayaṃ |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
自ら、自分で |
|
|
|
|
paṭibhāna’n |
prati-bhaṇ |
名 |
a |
中 |
単 |
対 |
弁才 |
|
|
|
|
ti, |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、といって、かく、このように、ゆえに |
|
|
|
|
taṃ, |
|
代 |
代的 |
女 |
単 |
対 |
それ |
|
|
|
|
sāriputta, |
|
名 |
a |
男 |
単 |
呼 |
人名、サーリプッタ |
|
|
|
|
vācaṃ |
vac |
名 |
ā |
女 |
単 |
対 |
言葉 |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
appahāya |
a-pra-hā |
動 |
連 |
‐ |
‐ |
‐ |
捨てない |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
taṃ |
|
代 |
代的 |
中 |
単 |
対 |
それ |
|
|
|
|
cittaṃ |
cit |
名 |
a |
中 |
単 |
対 |
心 |
|
|
|
|
appahāya |
同上 |
|
|
|
|
taṃ |
|
代 |
代的 |
女 |
単 |
対 |
それ |
|
|
|
|
diṭṭhiṃ |
dṛś |
名 |
i |
女 |
単 |
対 |
見 |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
appaṭinissajjitvā |
a-prati-ni-sṛj |
動 |
連 |
‐ |
‐ |
‐ |
捨離されない |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
yathā |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
〜のごとくに、〜のように |
|
|
|
|
ābhataṃ |
ā-bhṛ |
過分 |
a |
中 |
単 |
主 |
運ばれた、持ち来たった |
|
|
|
|
nikkhitto |
ni-kṣip |
過分 |
a |
男 |
単 |
主 |
布置された、放置された |
|
|
|
|
evaṃ |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
このように、かくの如き |
|
|
|
|
niraye. |
|
名 |
a |
男 |
単 |
処 |
地獄 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
沙門ゴータマは、思索に冒された法を、思考に追従した空論を示す』と。サーリプッタよ、かれがその言葉を捨てず、その心を捨てず、その見を捨離しない〔ならば〕、運ばれたかのように、地獄に布置されます。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
149-4. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Seyyathāpi, sāriputta, bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno
paññāsampanno diṭṭheva dhamme aññaṃ ārādheyya, evaṃ sampadamidaṃ, sāriputta,
vadāmi. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Seyyathā |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
その如き、たとえば |
|
|
|
|
pi, |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
〜もまた、けれども、たとえ |
|
|
|
|
sāriputta, |
|
名 |
a |
男 |
単 |
呼 |
人名、サーリプッタ |
|
|
|
|
bhikkhu |
bhikṣ |
名 |
u |
男 |
単 |
主 |
比丘 |
|
|
|
|
sīla |
|
名 |
a |
中 |
依(具) |
戒 |
|
|
|
|
sampanno |
saṃ-pad |
過分 |
a |
男 |
単 |
主 |
具足した、成就した |
|
|
|
|
samādhi |
saṃ-ā-dhā |
名 |
i |
男 |
依(具) |
定、三昧、精神集中 |
|
|
|
|
sampanno |
saṃ-pad |
過分 |
a |
男 |
単 |
主 |
具足した、成就した |
|
|
|
|
paññā |
pra-jñā |
名 |
ā |
女 |
依(具) |
智慧、般若 |
|
|
|
|
sampanno |
saṃ-pad |
過分 |
a |
男 |
単 |
主 |
具足した、成就した |
|
|
|
|
diṭṭhe |
dṛś |
過分 |
a |
男中 |
単 |
処 |
見られた、見、所見 |
|
|
|
|
eva |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
まさに、のみ、じつに |
|
|
|
|
dhamme |
dhṛ |
名 |
a |
男中 |
単 |
処 |
法 →現法、現世 |
|
|
|
|
aññaṃ |
ā-jñā |
名 |
ā |
女 |
単 |
対 |
了知、開悟 |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
ārādheyya, |
ā-rādh |
動 |
願 |
能 |
単 |
三 |
喜ばせる、到達する |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
evaṃ |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
このように、かくの如き |
|
|
|
|
sampadam |
saṃ-pad |
名 |
ā |
女→中 |
単 |
対 |
具足、成就 |
|
|
|
|
idaṃ, |
|
代 |
代的 |
中 |
単 |
対 |
これ |
|
|
|
|
sāriputta, |
|
名 |
a |
男 |
単 |
呼 |
人名、サーリプッタ |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
vadāmi. |
vad |
動 |
現 |
能 |
単 |
一 |
いう |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
サーリプッタよ、あたかも比丘が、戒を具足し、定を具足し、慧を具足した〔ならば〕、現法において了知へ到達する、そのような〔必然的な〕成就あるものとして、サーリプッタよ、私はこういいます。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
149-5. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Taṃ vācaṃ appahāya, taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ
appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Taṃ vācaṃ appahāya,
taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ
niraye. (149-3.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
かれがその言葉を捨てず、その心を捨てず、その見を捨離せずしない〔ならば〕、運ばれたかのように、地獄に布置されます。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150-1. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150. ‘‘Cattārimāni, sāriputta, tathāgatassa vesārajjāni yehi
vesārajjehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu
sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Cattāri |
|
数 |
特 |
中 |
複 |
主 |
四 |
|
|
|
|
imāni, |
|
代 |
代的 |
中 |
複 |
主 |
これら |
|
|
|
|
sāriputta, |
|
名 |
a |
男 |
単 |
呼 |
人名、サーリプッタ |
|
|
|
|
tathāgatassa |
tathā-(ā-)gam |
名 |
a |
男 |
単 |
属 |
如来 |
|
|
|
|
vesārajjāni |
|
名 |
a |
中 |
複 |
主 |
無畏、自信 |
|
|
|
|
yehi |
|
代 |
代的 |
中 |
複 |
具 |
(関係代名詞) |
|
|
|
|
vesārajjehi |
|
名 |
a |
中 |
複 |
具 |
無畏、自信 |
|
|
|
|
samannāgato tathāgato
āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
(148-1.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
サーリプッタよ、如来には、それらの無畏を具足した如来が、牛王の位を自認し、会衆のうちに獅子吼をなし、梵輪を転ずるような、これらの四無畏があります。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150-2. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Katamāni cattāri? |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Katamāni |
|
形 |
代的 |
中 |
複 |
主 |
いずれの、どちらの |
|
|
|
|
cattāri? |
|
数 |
特 |
中 |
複 |
主 |
四 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
いかなる四か。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150-3. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘‘Sammāsambuddhassa te paṭijānato ime dhammā
anabhisambuddhā’ti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘‘Sammā |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
正しい、正しく |
|
|
|
|
sambuddhassa |
saṃ-budh |
名過分 |
a |
男 |
単 |
属絶 |
等覚 |
|
|
|
|
te |
|
代 |
代的 |
‐ |
単 |
属絶 |
あなた |
|
|
|
|
paṭijānato |
prati-jñā |
現分 |
ant |
男 |
単 |
属絶 |
自称した、認めた |
|
|
|
|
ime |
|
代 |
代的 |
男 |
複 |
主 |
これら |
|
|
|
|
dhammā |
dhṛ |
名 |
a |
男中 |
複 |
主 |
主 |
|
|
|
|
anabhisambuddhā’ |
abhisambuddhā’ |
過分 |
a |
男 |
複 |
主 |
現等覚されざる |
|
|
|
|
ti. |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、といって、かく、このように、ゆえに |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
『あなたは正等覚者を自認しているが、これら諸法が等覚されていない』と、 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150-4. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā
koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessatīti nimittametaṃ, sāriputta, na
samanupassāmi. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Tatra |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
そこで、そこに、そのとき、そのなかで |
|
|
|
|
vata |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
じつに |
|
|
|
|
maṃ |
|
代 |
代的 |
‐ |
単 |
対 |
私 |
|
|
|
|
samaṇo |
śram |
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
沙門 |
|
|
|
|
vā |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
あるいは |
|
|
|
|
brāhmaṇo |
bṛh |
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
婆羅門 |
|
|
|
|
vā |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
あるいは |
|
|
|
|
devo |
|
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
天、神 |
|
|
|
|
vā |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
あるいは |
|
|
|
|
māro |
|
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
魔 |
|
|
|
|
vā |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
あるいは |
|
|
|
|
brahmā |
bṛh |
名形 |
an(特) |
男 |
単 |
主 |
梵天 |
|
|
|
|
vā |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
あるいは |
|
|
|
|
koci |
|
代 |
代的 |
男 |
単 |
主 |
何らかの、何者であれ |
|
|
|
|
vā |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
あるいは |
|
|
|
|
lokasmiṃ |
|
名 |
a |
男 |
単 |
処 |
世界、世間 |
|
|
|
|
sahadhammena |
saha-dhṛ |
形 |
a |
男中 |
単 |
具 |
如法の、倶法の、同法の |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
paṭicodessatī |
prati-cud 使 |
動 |
未 |
能 |
単 |
三 |
叱責する |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
ti |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、といって、かく、このように、ゆえに |
|
|
|
|
nimittam |
|
名 |
a |
中 |
単 |
主 |
相、因相 |
|
|
|
|
etaṃ, |
|
代 |
代的 |
中 |
単 |
主 |
これ |
|
|
|
|
sāriputta, |
|
名 |
a |
男 |
単 |
呼 |
人名、サーリプッタ |
|
|
|
|
na |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
ない |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
samanupassāmi. |
saṃ-anu-paś |
動 |
現 |
能 |
単 |
一 |
見る、認める、考える |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
サーリプッタよ、それに関して私を、沙門、婆羅門、天、魔、梵、あるいは世における何者かが、如法に叱責するというようなさまを、私が見ることはありません。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150-5. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Etamahaṃ [etampahaṃ (sī. pī.)], sāriputta, nimittaṃ
asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Etam |
|
代 |
代的 |
中 |
単 |
対 |
これ |
|
|
|
|
ahaṃ, |
|
代 |
代的 |
‐ |
単 |
主 |
私 |
|
|
|
|
sāriputta, |
|
名 |
a |
男 |
単 |
呼 |
人名、サーリプッタ |
|
|
|
|
nimittaṃ |
|
名 |
a |
中 |
単 |
対 |
相、因相 |
|
|
|
|
asamanupassanto |
a-saṃ-anu-paś |
現分 |
ant |
男 |
単 |
主 |
見ない、認めない、考えない |
|
|
|
|
khema |
|
名形 |
a |
中 |
依(対) |
安穏な |
|
|
|
|
patto |
pra-āp |
過分 |
a |
男 |
単 |
主 |
得た |
|
|
|
|
abhaya |
a-bhī |
名形 |
a |
中 |
依(対) |
無畏、無怖 |
|
|
|
|
patto |
pra-āp |
過分 |
a |
男 |
単 |
主 |
得た |
|
|
|
|
vesārajja |
|
名 |
a |
中 |
依(対) |
無畏、自信 |
|
|
|
|
patto |
pra-āp |
過分 |
a |
男 |
単 |
主 |
得た |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
viharāmi. |
vi-hṛ |
動 |
現 |
能 |
単 |
一 |
住する |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
サーリプッタよ、私は、このさまを見ずして、安穏を得、無怖を得、無畏を得るのです。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150-6. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘‘Khīṇāsavassa te paṭijānato ime āsavā aparikkhīṇā’ti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘‘Khīṇa |
kṣī 受 |
過分 |
a |
‐ |
有(持) |
滅んだ、尽きた |
|
|
|
|
āsavassa |
ā-sru |
名 |
a |
男 |
単 |
属絶 |
漏 |
|
|
|
|
te |
|
代 |
代的 |
‐ |
単 |
属絶 |
あなた |
|
|
|
|
paṭijānato |
prati-jñā |
現分 |
ant |
男 |
単 |
属絶 |
自称した、認めた |
|
|
|
|
ime |
|
代 |
代的 |
男 |
複 |
主 |
これら |
|
|
|
|
āsavā |
ā-sru |
名 |
a |
男 |
複 |
主 |
漏 |
|
|
|
|
aparikkhīṇā’ |
a-pari-kṣī 受 |
過分 |
a |
男 |
複 |
主 |
滅尽しない |
|
|
|
|
ti. |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、といって、かく、このように、ゆえに |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
『あなたは漏尽者を自認しているが、これら諸漏が滅尽されていない』と、 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150-7. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā
koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessatīti nimittametaṃ, sāriputta, na
samanupassāmi. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Tatra vata maṃ samaṇo
vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena
paṭicodessatīti nimittametaṃ, sāriputta, na samanupassāmi. (150-4.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
サーリプッタよ、それに関して私を、沙門、婆羅門、天、魔、梵、あるいは世における何者かが、如法に叱責するというようなさまを、私が見ることはありません。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150-8. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Etamahaṃ, sāriputta, nimittaṃ asamanupassanto khemappatto
abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Etamahaṃ, sāriputta,
nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.
(150-5.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
サーリプッタよ、私は、このさまを見ずして、安穏を得、無怖を得、無畏を得るのです。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150-9. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘‘Ye kho pana te antarāyikā dhammā vuttā, te paṭisevato nālaṃ
antarāyāyā’ti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘‘Ye |
|
代 |
代的 |
男 |
複 |
主 |
(関係代名詞) |
|
|
|
|
kho |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
じつに、たしかに |
|
|
|
|
pana |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
また、しかし、しからば、しかも、しかるに、さて |
|
|
|
|
te |
|
代 |
代的 |
‐ |
単 |
具 |
あなた |
|
|
|
|
antarāyikā |
|
形 |
a |
男 |
複 |
主 |
障碍の |
|
|
|
|
dhammā |
dhṛ |
名 |
a |
男中 |
複 |
主 |
法 |
|
|
|
|
vuttā, |
vac |
過分 |
a |
男 |
複 |
主 |
いわれた |
|
|
|
|
te |
|
代 |
代的 |
男 |
複 |
主 |
それら、彼ら |
|
|
|
|
paṭisevato |
prati-sev |
現分 |
ant |
男 |
単 |
属 |
受用する、行う |
|
|
|
|
nālaṃ |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
不十分な、必ずしも〜ではない |
|
|
|
|
antarāyāyā’ |
|
名 |
a |
男 |
単 |
与 |
障碍、妨難 |
|
|
|
|
ti. |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、といって、かく、このように、ゆえに |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
『およそあなたによって障碍の法が説かれたが、それらは受用者にとって、必ずしも障碍とはならない』と、 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150-10. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā
koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessatīti nimittametaṃ, sāriputta, na
samanupassāmi. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Tatra vata maṃ samaṇo
vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena
paṭicodessatīti nimittametaṃ, sāriputta, na samanupassāmi. (150-4.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
サーリプッタよ、それに関して私を、沙門、婆羅門、天、魔、梵、あるいは世における何者かが、如法に叱責するというようなさまを、私が見ることはありません。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150-11. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Etamahaṃ, sāriputta, nimittaṃ asamanupassanto khemappatto
abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Etamahaṃ, sāriputta,
nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.
(150-5.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
サーリプッタよ、私は、このさまを見ずして、安穏を得、無怖を得、無畏を得るのです。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150-12. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘‘Yassa kho pana te atthāya dhammo desito, so na niyyāti
takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’ti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘‘Yassa |
|
代 |
代的 |
男中 |
単 |
与 |
(関係代名詞) |
|
|
|
|
kho |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
じつに、たしかに |
|
|
|
|
pana |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
また、しかし、しからば、しかも、しかるに、さて |
|
|
|
|
te |
|
代 |
代的 |
‐ |
単 |
具 |
あなた |
|
|
|
|
atthāya |
|
名 |
a |
男中 |
単 |
与 |
義、利益、道理、必要、意味 |
|
|
|
|
dhammo |
dhṛ |
名 |
a |
男中 |
単 |
主 |
法、教法、真理、正義、もの、一切法 |
|
|
|
|
desito, |
diś |
過分 |
a |
男中 |
単 |
主 |
説示された |
|
|
|
|
so |
|
代 |
代的 |
男 |
単 |
主 |
それ、彼 |
|
|
|
|
na |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
ない |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
niyyāti |
nir-yā |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
出発した、発足した |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
takkarassa |
kṛ |
名 |
a |
男 |
単 |
属 |
その作者 |
|
|
|
|
sammā |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
正しい、正しく |
|
|
|
|
dukkha |
|
名形 |
a |
中 |
依(属) |
苦 |
|
|
|
|
khayāyā’ |
kṣi |
名 |
a |
男 |
単 |
与 |
滅尽 |
|
|
|
|
ti. |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、といって、かく、このように、ゆえに |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
『およそそれ(苦の滅尽)を目的として、あなたによって説かれた法、それは、それをなす者の〔帰趣たる〕正しい苦の滅尽へ〔ひとが〕導かれるところのものではない』と、 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150-13. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā
koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessatī’ti nimittametaṃ, sāriputta, na
samanupassāmi. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Tatra vata maṃ samaṇo
vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena
paṭicodessatī’ti nimittametaṃ, sāriputta, na samanupassāmi. (150-4.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
サーリプッタよ、それに関して私を、沙門、婆羅門、天、魔、梵、あるいは世における何者かが、如法に叱責するというようなさまを、私が見ることはありません。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150-14. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Etamahaṃ, sāriputta, nimittaṃ asamanupassanto khemappatto
abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Etamahaṃ, sāriputta,
nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.
(150-5.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
サーリプッタよ、私は、このさまを見ずして、安穏を得、無怖を得、無畏を得るのです。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150-15. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Imāni kho, sāriputta, cattāri tathāgatassa vesārajjāni yehi
vesārajjehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu
sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Imāni kho, sāriputta, cattāri
tathāgatassa vesārajjāni yehi vesārajjehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ
ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.(148-1.) |
|
|
|
|
kho, |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
じつに、たしかに |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
サーリプッタよ、如来には、それらの無畏を具足した如来が、牛王の位を自認し、会衆のうちに獅子吼をなし、梵輪を転ずるような、これらの四無畏があるのです。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150-16. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Yo kho maṃ, sāriputta, evaṃ jānantaṃ evaṃ passantaṃ evaṃ
vadeyya – |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Yo kho maṃ,
sāriputta, evaṃ jānantaṃ evaṃ passantaṃ evaṃ vadeyya – (149-1.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
サーリプッタよ、およそ、かくのごときの知者、かくのごときの見者である私へ、このようにいうような者があります。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150-17. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘natthi samaṇassa gotamassa uttarimanussadhammā
alamariyañāṇadassanaviseso, takkapariyāhataṃ samaṇo gotamo dhammaṃ deseti
vīmaṃsānucaritaṃ sayaṃpaṭibhāna’nti, taṃ, sāriputta, vācaṃ appahāya taṃ
cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ
niraye. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘natthi samaṇassa
gotamassa uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso, takkapariyāhataṃ
samaṇo gotamo dhammaṃ deseti vīmaṃsānucaritaṃ sayaṃpaṭibhāna’nti, taṃ,
sāriputta, vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā
yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. (149-2, 3.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
『沙門ゴータマには、人法を超えた至聖なる智見殊勝は存在しない。沙門ゴータマは、思索に冒された法を、思考に追従した空論を示す』と。サーリプッタよ、かれがその言葉を捨てず、その心を捨てず、その見を捨離せずしない〔ならば〕、運ばれたかのように、地獄に布置されます。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150-18. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Seyyathāpi, sāriputta, bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno
paññāsampanno diṭṭheva dhamme aññaṃ ārādheyya, evaṃ sampadamidaṃ, sāriputta,
vadāmi. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Seyyathāpi, sāriputta,
bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno diṭṭheva dhamme aññaṃ
ārādheyya, evaṃ sampadamidaṃ, sāriputta, vadāmi. (149-4.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
サーリプッタよ、あたかも比丘が、戒を具足し、定を具足し、慧を具足した〔ならば〕、現法において了知へ到達する、そのような〔必然的な〕成就あるものとして、サーリプッタよ、私はこういいます。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
150-19. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ
appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Taṃ vācaṃ appahāya taṃ
cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ
niraye. (149-3.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
かれがその言葉を捨てず、その心を捨てず、その見を捨離せずしない〔ならば〕、運ばれたかのように、地獄に布置されます。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
151-1. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
151. ‘‘Aṭṭha kho imā, sāriputta, parisā. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Aṭṭha |
|
数 |
特 |
‐ |
複 |
主 |
八 |
|
|
|
|
kho |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
じつに、たしかに |
|
|
|
|
imā, |
|
代 |
代的 |
女 |
複 |
主 |
これら |
|
|
|
|
sāriputta, |
ā-nand |
名 |
a |
男 |
単 |
呼 |
人名、アーナンダ |
|
|
|
|
parisā. |
|
名 |
ā |
女 |
複 |
主 |
衆、会衆 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
サーリプッタよ、じつに、これら八つの会衆があります。 |
|
|
|
メモ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
・八会衆については「大般涅槃行」に一部パラレル。そちらのメモも参照せよ。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
151-2. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Katamā aṭṭha? |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Katamā |
|
形 |
代的 |
女 |
複 |
主 |
いずれか、どちらか |
|
|
|
|
aṭṭha? |
|
数 |
特 |
‐ |
複 |
主 |
八 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
いかなる八つか。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
151-3. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Khattiyaparisā, brāhmaṇaparisā, gahapatiparisā, samaṇaparisā,
cātumahārājikaparisā [cātummahārājikā (sī. syā. pī.)], tāvatiṃsaparisā,
māraparisā, brahmaparisā – |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Khattiya |
|
名 |
a |
男 |
依(属) |
王族、クシャトリヤ |
|
|
|
|
parisā, |
|
名 |
ā |
女 |
単 |
主 |
衆、会衆 |
|
|
|
|
brāhmaṇa |
bṛh |
名 |
a |
男 |
依(属) |
婆羅門 |
|
|
|
|
parisā, |
|
名 |
ā |
女 |
単 |
主 |
衆、会衆 |
|
|
|
|
gahapati |
|
名 |
i |
男 |
依(属) |
家主、居士、資産家 |
|
|
|
|
parisā, |
|
名 |
ā |
女 |
単 |
主 |
衆、会衆 |
|
|
|
|
samaṇa |
śram |
名 |
a |
男 |
依(属) |
沙門 |
|
|
|
|
parisā, |
|
名 |
ā |
女 |
単 |
主 |
衆、会衆 |
|
|
|
|
cātumahārājika |
|
名 |
a |
男 |
依(属) |
四天王 |
|
|
|
|
parisā, |
|
名 |
ā |
女 |
単 |
主 |
衆、会衆 |
|
|
|
|
tāvatiṃsa |
|
形 |
a |
‐ |
依(属) |
三十三天の |
|
|
|
|
parisā, |
|
名 |
ā |
女 |
単 |
主 |
衆、会衆 |
|
|
|
|
māra |
mṛ |
名 |
a |
男 |
依(属) |
魔 |
|
|
|
|
parisā, |
|
名 |
ā |
女 |
単 |
主 |
衆、会衆 |
|
|
|
|
brahma |
bṛh |
名形 |
an(特) |
男 |
依(属) |
梵天 |
|
|
|
|
parisā – |
|
名 |
ā |
女 |
単 |
主 |
衆、会衆 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
刹帝利の会衆、婆羅門の会衆、居士の会衆、沙門の会衆、四天王の会衆、三十三天の会衆、魔の会衆、梵天の会衆です。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
151-4. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
imā kho, sāriputta, aṭṭha parisā. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
imā kho, sāriputta,
aṭṭha parisā. (151-1.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
サーリプッタよ、じつに、これらが八会衆です。 |
|
|
|
メモ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
・先と語順が異なるのみ。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
151-5. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Imehi kho, sāriputta, catūhi vesārajjehi samannāgato tathāgato
imā aṭṭha parisā upasaṅkamati ajjhogāhati. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Imehi |
|
代 |
代的 |
中 |
複 |
具 |
これら |
|
|
|
|
kho, |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
じつに、たしかに |
|
|
|
|
sāriputta, |
|
名 |
a |
男 |
単 |
呼 |
人名、サーリプッタ |
|
|
|
|
catūhi |
|
数 |
特 |
中 |
複 |
具 |
四 |
|
|
|
|
vesārajjehi |
|
名 |
a |
中 |
複 |
具 |
無畏、自信 |
|
|
|
|
samannāgato |
saṃ-anu-ā-gam |
過分 |
a |
男 |
単 |
主 |
具備した、具足の |
|
|
|
|
tathāgato |
tathā-(ā-)gam |
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
如来 |
|
|
|
|
imā |
|
代 |
代的 |
女 |
複 |
主 |
これら |
|
|
|
|
aṭṭha |
|
数 |
特 |
‐ |
複 |
主 |
八 |
|
|
|
|
parisā |
|
名 |
ā |
女 |
複 |
主 |
衆、会衆 |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
upasaṅkamati |
upa-saṃ-kram |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
近づく |
|
|
|
|
ajjhogāhati. |
adhi-ava-gāh |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
潜入する、入る |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
サーリプッタよ、これら四無畏を具足した如来が、これら八会衆へ近づき、入ります。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
151-6. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Abhijānāmi kho panāhaṃ, sāriputta, anekasataṃ khattiyaparisaṃ
upasaṅkamitā. |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
Abhijānāmi |
abhi-jñā |
動 |
現 |
能 |
単 |
一 |
証知する、自証する |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
kho |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
じつに、たしかに |
|
|
|
|
pana |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
また、しかし、しからば、しかも、しかるに、さて |
|
|
|
|
ahaṃ, |
|
代 |
代的 |
‐ |
単 |
主 |
私 |
|
|
|
|
sāriputta, |
|
名 |
a |
男 |
単 |
呼 |
人名、サーリプッタ |
|
|
|
|
aneka |
|
形 |
a |
‐ |
帯 |
多数の、一つならぬ |
|
|
|
|
sataṃ |
|
数 |
a |
中 |
単 |
対 |
百 |
|
|
|
|
khattiya |
|
名 |
a |
男 |
依(属) |
王族、クシャトリヤ |
|
|
|
|
parisaṃ |
|
名 |
ā |
女 |
単 |
対 |
衆、会衆 |
|
|
|
|
upasaṅkamitā. |
upa-saṃ-kram |
名 |
ar |
男 |
単 |
主 |
近づく |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
しかるにサーリプッタよ、幾百の刹帝利の会衆へ近づいた私は、思い出せます。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
151-7. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tatrapi mayā sannisinnapubbañceva, sallapitapubbañca, sākacchā
ca samāpajjitapubbā. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Tatra |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
そこで、そこに、そのとき、そのなかで |
|
|
|
|
pi |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
〜もまた、けれども、たとえ |
|
|
|
|
mayā |
|
代 |
代的 |
‐ |
単 |
具 |
私 |
|
|
|
|
sannisinna |
saṃ-ni-sad |
過分 |
a |
‐ |
持 |
共座した、落ち着いた |
|
|
|
|
pubbañ |
|
形 |
代的 |
中 |
単 |
対 |
前の、先の、過去の |
|
|
|
|
ca |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、また、そして、しかし |
|
|
|
|
eva, |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
まさに、のみ、じつに |
|
|
|
|
sallapita |
saṃ-lap |
過分 |
a |
‐ |
持 |
共に語る、会談する |
|
|
|
|
pubbañ |
|
形 |
代的 |
中 |
単 |
対 |
前の、先の、過去の |
|
|
|
|
ca, |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、また、そして、しかし |
|
|
|
|
sākacchā |
|
名 |
ā |
女 |
複 |
対 |
会話、議論 |
|
|
|
|
ca |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、また、そして、しかし |
|
|
|
|
samāpajjita |
saṃ-ā-pad |
過分 |
a |
‐ |
有(持) |
達した、入った |
|
|
|
|
pubbā. |
|
形 |
代的 |
女 |
複 |
対 |
前の、先の、過去の |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
そこで、私と共に座った過去を、共に語った過去を、過去に交わした諸々の議論を。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
151-8. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tatra vata maṃ bhayaṃ vā sārajjaṃ vā okkamissatīti
nimittametaṃ, sāriputta, na samanupassāmi. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Tatra |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
そこで、そこに、そのとき、そのなかで |
|
|
|
|
vata |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
じつに |
|
|
|
|
maṃ |
|
代 |
代的 |
‐ |
単 |
対 |
私 |
|
|
|
|
bhayaṃ |
bhī |
名 |
a |
男中 |
単 |
主 |
怖畏、恐怖 |
|
|
|
|
vā |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
あるいは |
|
|
|
|
sārajjaṃ |
|
名 |
a |
中 |
単 |
主 |
怯怖 |
|
|
|
|
vā |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
あるいは |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
okkamissatī |
ava-kram |
動 |
未 |
能 |
単 |
三 |
入る、来る、現れる、入胎する |
|
|
|
|
ti nimittametaṃ,
sāriputta, na samanupassāmi. (150-4.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
そこで私へ、恐怖や怯えが表れるというようなさまを、私が見ることはありません。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
151-9. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Etamahaṃ, sāriputta, nimittaṃ asamanupassanto khemappatto
abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Etamahaṃ, sāriputta,
nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.
(150-5.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
サーリプッタよ、私は、このさまを見ずして、安穏を得、無怖を得、無畏を得るのです。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
151-10. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Abhijānāmi kho panāhaṃ, sāriputta, anekasataṃ
brāhmaṇaparisaṃ…pe… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Abhijānāmi kho
panāhaṃ, sāriputta, anekasataṃ brāhmaṇaparisaṃ…pe… (151-6.) |
|
|
|
|
brāhmaṇa |
bṛh |
名 |
a |
男 |
依(属) |
婆羅門 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
サーリプッタよ、また私は、幾百の婆羅門の会衆へ…… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
151-11. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
gahapatiparisaṃ… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
gahapati |
|
名 |
i |
男 |
依(属) |
家主、居士、資産家 |
|
|
|
|
parisaṃ… |
|
名 |
ā |
女 |
単 |
対 |
衆、会衆 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
居士の会衆へ…… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
151-12. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
samaṇaparisaṃ… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
samaṇa |
śram |
名 |
a |
男 |
依(属) |
沙門 |
|
|
|
|
parisaṃ… |
|
名 |
ā |
女 |
単 |
対 |
衆、会衆 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
沙門の会衆へ…… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
151-13. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
cātumahārājikaparisaṃ… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
cātumahārājika |
|
名 |
a |
男 |
依(属) |
四天王 |
|
|
|
|
parisaṃ… |
|
名 |
ā |
女 |
単 |
対 |
衆、会衆 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
四天王の会衆へ…… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
151-14. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
tāvatiṃsaparisaṃ… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
tāvatiṃsa |
|
形 |
a |
‐ |
依(属) |
三十三天の |
|
|
|
|
parisaṃ… |
|
名 |
ā |
女 |
単 |
対 |
衆、会衆 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
三十三天の会衆へ…… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
151-15. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
māraparisaṃ… |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
māra |
mṛ |
名 |
a |
男 |
依(属) |
魔 |
|
|
|
|
parisaṃ… |
|
名 |
ā |
女 |
単 |
対 |
衆、会衆 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
魔の会衆へ…… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
151-16. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
brahmaparisaṃ upasaṅkamitā. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
brahma |
bṛh |
名形 |
an(特) |
男 |
依(属) |
梵天 |
|
|
|
|
parisaṃ |
|
名 |
ā |
女 |
単 |
対 |
衆、会衆 |
|
|
|
|
upasaṅkamitā. |
upa-saṃ-kram |
名 |
ar |
男 |
単 |
主 |
近づく |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
梵天の会衆へ近づいた…… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
151-17. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tatrapi mayā sannisinnapubbañceva, sallapitapubbañca, sākacchā
ca samāpajjitapubbā. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Tatrapi mayā
sannisinnapubbañceva, sallapitapubbañca, sākacchā ca samāpajjitapubbā.
(151-7.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
そこで、私と共に座った過去を、共に語った過去を、過去に交わした諸々の議論を。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
151-18. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tatra vata maṃ bhayaṃ vā sārajjaṃ vā okkamissatīti
nimittametaṃ, sāriputta, na samanupassāmi. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Tatra vata maṃ bhayaṃ
vā sārajjaṃ vā okkamissatīti nimittametaṃ, sāriputta, na samanupassāmi.
(150-4.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
そこで私へ、恐怖や怯えが表れるというようなさまを、私が見ることはありません。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
151-19. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Etamahaṃ, sāriputta, nimittaṃ asamanupassanto khemappatto
abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Etamahaṃ, sāriputta,
nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.
(150-5.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
サーリプッタよ、私は、このさまを見ずして、安穏を得、無怖を得、無畏を得るのです。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
151-20. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Yo kho maṃ, sāriputta, evaṃ jānantaṃ evaṃ passantaṃ evaṃ
vadeyya – |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Yo kho maṃ,
sāriputta, evaṃ jānantaṃ evaṃ passantaṃ evaṃ vadeyya – (149-1.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
サーリプッタよ、およそ、かくのごときの知者、かくのごときの見者である私へ、このようにいうような者があります。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
151-21. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘natthi samaṇassa gotamassa uttarimanussadhammā
alamariyañāṇadassanaviseso, takkapariyāhataṃ samaṇo gotamo dhammaṃ deseti
vīmaṃsānucaritaṃ sayaṃpaṭibhāna’nti, taṃ, sāriputta, vācaṃ appahāya taṃ
cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ
niraye. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘natthi samaṇassa
gotamassa uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso, takkapariyāhataṃ
samaṇo gotamo dhammaṃ deseti vīmaṃsānucaritaṃ sayaṃpaṭibhāna’nti, taṃ,
sāriputta, vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā
yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. (149-2, 3.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
『沙門ゴータマには、人法を超えた至聖なる智見殊勝は存在しない。沙門ゴータマは、思索に冒された法を、思考に追従した空論を示す』と。サーリプッタよ、かれがその言葉を捨てず、その心を捨てず、その見を捨離せずしない〔ならば〕、運ばれたかのように、地獄に布置されます。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
151-22. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Seyyathāpi, sāriputta, bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno
paññāsampanno diṭṭheva dhamme aññaṃ ārādheyya, evaṃ sampadamidaṃ, sāriputta,
vadāmi. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Seyyathāpi, sāriputta,
bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno diṭṭheva dhamme aññaṃ
ārādheyya, evaṃ sampadamidaṃ, sāriputta, vadāmi. (149-4.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
サーリプッタよ、あたかも比丘が、戒を具足し、定を具足し、慧を具足した〔ならば〕、現法において了知へ到達する、そのような〔必然的な〕成就あるものとして、サーリプッタよ、私はこういいます。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
151-23. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ
appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Taṃ vācaṃ appahāya taṃ
cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ
niraye. (149-3.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
かれがその言葉を捨てず、その心を捨てず、その見を捨離せずしない〔ならば〕、運ばれたかのように、地獄に布置されます。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
←前へ トップへ 次へ→ |