|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
←前へ トップへ 次へ→ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3. Mahāvacchasuttaṃ |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Mahā |
|
形 |
ant |
‐ |
持 |
大きい |
|
|
|
|
vaccha |
|
名 |
a |
男 |
依(属) |
人名、ヴァッチャ |
|
|
|
|
suttaṃ |
sīv |
名 |
a |
中 |
単 |
主 |
経、糸 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
「大ヴァッチャ経」(『中部』73) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
193-1. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
193. Evaṃ me sutaṃ – |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Evaṃ |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
このように |
|
|
|
|
me |
|
代 |
代的 |
‐ |
単 |
具 |
私 |
|
|
|
|
sutaṃ – |
śru |
名過分 |
a |
中 |
単 |
主 |
聞かれた、所聞 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
このように私は聞いた。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
193-2. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane
kalandakanivāpe. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
ekaṃ |
|
数 |
代的 |
男 |
単 |
副対 |
一、とある |
|
|
|
|
samayaṃ |
|
名 |
a |
男 |
単 |
副対 |
時 |
|
|
|
|
bhagavā |
|
名 |
ant |
男 |
単 |
主 |
世尊 |
|
|
|
|
rājagahe |
|
名 |
a |
男 |
単 |
処 |
地名、ラージャガハ、王舎城 |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
viharati |
vi-hṛ |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
住する |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
veḷuvane |
|
名 |
a |
中 |
単 |
処 |
竹林、竹林園 |
|
|
|
|
kalandakanivāpe. |
ni-vap |
名 |
a |
男 |
単 |
処 |
地名、カランダカニヴァーパ(リスの餌場) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
あるとき世尊は、ラージャガハの竹林、カランダカニヴァーパに住しておられた。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
193-3. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atha kho vacchagotto paribbājako yena bhagavā
tenupasaṅkami; |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Atha |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
ときに、また、そこに |
|
|
|
|
kho |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
じつに、たしかに |
|
|
|
|
vaccha |
|
名 |
a |
男 |
有(持) |
人名、ヴァッチャ |
|
|
|
|
gotto |
|
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
氏姓、家系 |
|
|
|
|
paribbājako |
pari-vraj |
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
遍歴者、遊行者 |
|
|
|
|
yena |
|
代 |
代的 |
中 |
単 |
具 |
(関係代名詞、〜tenaで「〜の所に」) |
|
|
|
|
bhagavā |
|
名 |
ant |
男 |
単 |
主 |
世尊 |
|
|
|
|
tena |
|
代 |
代的 |
中 |
単 |
具 |
それ、彼、それによって、それゆえ |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
upasaṅkami; |
upa-saṃ-kram |
動 |
ア |
能 |
単 |
三 |
近づいた |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ときに、ヴァッチャ氏族の遍歴行者が、世尊へ近づいた。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
193-4. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
upasaṅkamitvā |
upa-saṃ-kram |
動 |
連 |
‐ |
‐ |
‐ |
近づく |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
bhagavatā |
|
名 |
ant |
男 |
単 |
具 |
世尊 |
|
|
|
|
saddhiṃ |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
共に、一緒に(具格支配) |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
sammodi. |
saṃ-mud |
動 |
ア |
能 |
単 |
三 |
相喜ぶ、挨拶する |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
近づいて、世尊と挨拶した。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
193-5. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ
nisīdi. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Sammodanīyaṃ |
saṃ-mud |
未分 |
a |
女 |
単 |
対 |
よろこばしい |
|
|
|
|
kathaṃ |
|
名 |
ā |
女 |
単 |
対 |
話、説、論 |
|
|
|
|
sāraṇīyaṃ |
saṃ-raj |
未分 |
a |
女 |
単 |
対 |
相慶慰すべき、喜ぶべき |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
vītisāretvā |
vi-ati-sṛ 使 |
動 |
連 |
‐ |
‐ |
‐ |
交わす、交換する |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
ekamantaṃ |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
一方に |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
nisīdi. |
ni-sad |
動 |
ア |
能 |
単 |
三 |
坐る |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
喜ばしき慶賀の言葉を交わして一方へ坐った。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
193-6. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ekamantaṃ nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṃ
etadavoca – |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Ekamantaṃ |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
一方に |
|
|
|
|
nisinno |
ni-sad |
過分 |
a |
男 |
単 |
主 |
坐った |
|
|
|
|
kho |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
じつに、たしかに |
|
|
|
|
vaccha |
|
名 |
a |
男 |
有(持) |
人名、ヴァッチャ |
|
|
|
|
gotto |
|
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
氏姓、家系 |
|
|
|
|
paribbājako |
pari-vraj |
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
遍歴者、遊行者 |
|
|
|
|
bhagavantaṃ |
|
名 |
ant |
男 |
単 |
対 |
世尊 |
|
|
|
|
etad |
|
代 |
代的 |
中 |
単 |
対 |
これ |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
avoca – |
vac |
動 |
ア |
能 |
単 |
三 |
いう |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
一方へ坐ったヴァッチャ氏族の遍歴行者は、世尊へこういった。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
193-7. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘dīgharattāhaṃ bhotā gotamena sahakathī. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘dīgha |
|
形 |
a |
‐ |
持 |
長い |
|
|
|
|
rattaṃ |
|
名 |
a |
中 |
単 |
副対 |
夜 →長時に |
|
|
|
|
ahaṃ |
|
代 |
代的 |
‐ |
単 |
主 |
私 |
|
|
|
|
bhotā |
bhū |
名現分 |
ant(特) |
男 |
単 |
具 |
尊者 |
|
|
|
|
gotamena |
|
名 |
a |
男 |
単 |
具 |
人名、ゴータマ |
|
|
|
|
sahakathī. |
|
形 |
in |
男 |
単 |
主 |
共語者、ともに語る |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
「長い間、私は尊者ゴータマと対話してきました。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
193-8. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sādhu me bhavaṃ gotamo saṃkhittena kusalākusalaṃ
desetū’’ti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Sādhu |
sādh |
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
善哉、なにとぞ |
|
|
|
|
me |
|
代 |
代的 |
‐ |
単 |
与 |
私 |
|
|
|
|
bhavaṃ |
bhū |
名現分 |
ant(特) |
男 |
単 |
主 |
尊師、尊者 |
|
|
|
|
gotamo |
|
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
人名、ゴータマ |
|
|
|
|
saṃkhittena |
saṃ-kṣip |
形 |
a |
中 |
単 |
副具 |
要略すれば、簡潔には |
|
|
|
|
kusala |
|
形 |
a |
‐ |
相 |
善き、善巧の |
|
|
|
|
akusalaṃ |
|
形 |
a |
中 |
単 |
主 |
不善の |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
desetū’’ |
diś 使 |
動 |
命 |
能 |
単 |
三 |
示す |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
ti. |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、といって、かく、このように、ゆえに |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
なにとぞ、尊者ゴータマは私へ、善不善について簡略にご教示下さい」と。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
193-9. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Saṃkhittenapi kho te ahaṃ, vaccha, kusalākusalaṃ deseyyaṃ,
vitthārenapi kho te ahaṃ, vaccha, kusalākusalaṃ deseyyaṃ; |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Saṃkhittena |
saṃ-kṣip |
形 |
a |
中 |
単 |
副具 |
要略すれば、簡潔には |
|
|
|
|
pi |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
〜もまた、けれども、たとえ |
|
|
|
|
kho |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
じつに、たしかに |
|
|
|
|
te |
|
代 |
代的 |
‐ |
単 |
与 |
あなた |
|
|
|
|
ahaṃ, |
|
代 |
代的 |
‐ |
単 |
主 |
私 |
|
|
|
|
vaccha, |
|
名 |
a |
男 |
単 |
呼 |
人名、ヴァッチャ |
|
|
|
|
kusala |
|
形 |
a |
‐ |
相 |
善き、善巧の |
|
|
|
|
akusalaṃ |
|
形 |
a |
中 |
単 |
主 |
不善の |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
deseyyaṃ, |
diś 使 |
動 |
願 |
能反 |
単 |
一 |
示す |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
vitthārena |
vi-stṛ 使 |
名 |
a |
男 |
単 |
副具 |
広説すれば、詳細には |
|
|
|
|
pi kho te ahaṃ,
vaccha, kusalākusalaṃ deseyyaṃ; (同上) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
「私はあなたへ、善不善について簡略に教示することもできます。また私はあなたへ、善不善について詳細に教示することもできます。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
193-10. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
api ca te ahaṃ, vaccha, saṃkhittena kusalākusalaṃ
desessāmi. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
api |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
〜もまた、けれども、たとえ |
|
|
|
|
ca |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、また、そして、しかし |
|
|
|
|
te ahaṃ, vaccha,
saṃkhittena kusalākusalaṃ (193-9.) |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
desessāmi. |
diś 使 |
動 |
未 |
能 |
単 |
一 |
示す |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
では私はあなたへ、善不善について簡略に教示することにします。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
193-11. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Taṃ suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi, bhāsissāmī’’ti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Taṃ |
|
代 |
代的 |
中 |
単 |
対 |
それ |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
suṇāhi, |
śru |
動 |
命 |
能 |
単 |
二 |
聞く |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
sādhukaṃ |
sādh |
形 |
a |
中 |
単 |
副対 |
よい、十分に |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
manasi
karohi, |
manasi-kṛ |
動 |
命 |
能 |
単 |
二 |
作意する |
|
|
|
|
bhāsissāmī’’ |
bhāṣ |
動 |
未 |
能 |
単 |
一 |
語る |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
ti. |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、といって、かく、このように、ゆえに |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
あなたはそれを聞き、よく作意してください。私は語ることにしましょう」 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
193-12. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Evaṃ, bho’’ti kho vacchagotto paribbājako bhagavato
paccassosi. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Evaṃ, |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
このように、かくの如き |
|
|
|
|
bho’’ |
bhū |
名現分 |
ant(特) |
男 |
単 |
呼 |
尊者よ、君よ、友よ、ああ、おお |
|
|
|
|
ti |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、といって、かく、このように、ゆえに |
|
|
|
|
kho |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
じつに、たしかに |
|
|
|
|
vaccha |
|
名 |
a |
男 |
有(持) |
人名、ヴァッチャ |
|
|
|
|
gotto |
|
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
氏姓、家系 |
|
|
|
|
paribbājako |
pari-vraj |
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
遍歴者、遊行者 |
|
|
|
|
bhagavato |
|
名 |
ant |
男 |
単 |
与 |
世尊 |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
paccassosi. |
prati-śru |
動 |
ア |
能 |
単 |
三 |
応諾する、同意する、応える |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
「尊者よ、そのように」と、ヴァッチャ氏族の遍歴行者は世尊へ応えた。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
193-13. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Bhagavā etadavoca – |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Bhagavā |
|
名 |
ant |
男 |
単 |
主 |
世尊 |
|
|
|
|
etad |
|
代 |
代的 |
中 |
単 |
対 |
これ |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
avoca – |
vac |
動 |
ア |
能 |
単 |
三 |
いう |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
世尊はこう仰った。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
194-1. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
194. ‘‘Lobho kho, vaccha, akusalaṃ, alobho kusalaṃ; |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Lobho |
|
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
貪、貪欲、欲 |
|
|
|
|
kho, |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
じつに、たしかに |
|
|
|
|
vaccha, |
|
名 |
a |
男 |
単 |
呼 |
人名、ヴァッチャ |
|
|
|
|
akusalaṃ, |
|
形 |
a |
中 |
単 |
主 |
不善の |
|
|
|
|
alobho |
|
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
無貪、無貪欲 |
|
|
|
|
kusalaṃ; |
|
形 |
a |
中 |
単 |
主 |
善き、善巧の |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
「ヴァッチャよ、貪は不善であり、無貪は善です。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
194-2. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
doso kho, vaccha, akusalaṃ, adoso kusalaṃ; |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
doso |
|
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
瞋、瞋恚 |
|
|
|
|
kho, vaccha, akusalaṃ,
adoso kusalaṃ; (194-1.) |
|
|
|
|
adoso |
|
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
無瞋 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ヴァッチャよ、瞋は不善であり、無瞋は善です。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
194-3. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
moho kho, vaccha, akusalaṃ, amoho kusalaṃ. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
moho |
|
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
痴、愚痴 |
|
|
|
|
kho, vaccha, akusalaṃ,
amoho kusalaṃ. (194-1.) |
|
|
|
|
amoho |
|
形 |
a |
男 |
単 |
主 |
不痴の |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ヴァッチャよ、痴は不善です。不痴は善です。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
194-4. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iti kho, vaccha, ime tayo dhammā akusalā, tayo dhammā kusalā. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Iti |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、といって、かく、このように、ゆえに |
|
|
|
|
kho, |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
じつに、たしかに |
|
|
|
|
vaccha, |
|
名 |
a |
男 |
単 |
呼 |
人名、ヴァッチャ |
|
|
|
|
ime |
|
代 |
代的 |
男 |
複 |
主 |
これら |
|
|
|
|
tayo |
|
数 |
特 |
男 |
複 |
主 |
三 |
|
|
|
|
dhammā |
dhṛ |
名 |
a |
男中 |
複 |
主 |
法 |
|
|
|
|
akusalā, |
|
形 |
a |
男 |
複 |
主 |
不善の |
|
|
|
|
tayo |
|
数 |
特 |
男 |
複 |
主 |
三 |
|
|
|
|
dhammā |
dhṛ |
名 |
a |
男中 |
複 |
主 |
法 |
|
|
|
|
kusalā. |
|
名 |
a |
男 |
複 |
主 |
善き、善巧の |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ヴァッチャよ、このように、これら三つの不善法、これら三つの善法があります。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
194-5. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Pāṇātipāto kho, vaccha, akusalaṃ, pāṇātipātā veramaṇī
kusalaṃ; |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Pāṇa |
pra-an |
名 |
a |
男 |
依(対) |
生き物 |
|
|
|
|
atipāto |
ati-pat |
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
たおすこと、伐つこと →殺生 |
|
|
|
|
kho, vaccha, akusalaṃ,
pāṇātipātā veramaṇī kusalaṃ;
(194-1.) |
|
|
|
|
pāṇa |
pra-an |
名 |
a |
男 |
依(対) |
生き物 |
|
|
|
|
atipātā |
ati-pat |
名 |
a |
男 |
単 |
奪 |
たおすこと、伐つこと →殺生 |
|
|
|
|
veramaṇī |
vi-ram |
名 |
ī |
女 |
単 |
主 |
離、離れること |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ヴァッチャよ、殺生は不善です。殺生から離れることは善です。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
194-6. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
adinnādānaṃ kho, vaccha, akusalaṃ, adinnādānā veramaṇī
kusalaṃ; |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
adinna |
a-dā |
過分 |
a |
‐ |
依(対) |
与えられないもの |
|
|
|
|
ādānaṃ |
ā-dā |
名 |
a |
中 |
単 |
主 |
取、取ること →偸盗 |
|
|
|
|
kho, vaccha, akusalaṃ,
adinnādānā veramaṇī kusalaṃ;
(194-5.) |
|
|
|
|
adinna |
a-dā |
過分 |
a |
‐ |
依(対) |
与えられないもの |
|
|
|
|
ādānā |
ā-dā |
名 |
a |
中 |
単 |
奪 |
取、取ること →偸盗 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ヴァッチャよ、偸盗は不善です。偸盗から離れることは善です。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
194-7. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
kāmesumicchācāro kho, vaccha, akusalaṃ, kāmesumicchācārā
veramaṇī kusalaṃ; |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
kāmesu |
|
名 |
a |
男中 |
複 |
処 |
欲 |
|
|
|
|
micchā |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
邪、よこしま、邪悪 |
|
|
|
|
cāro |
car |
形 |
a |
男 |
単 |
主 |
行 →邪淫 |
|
|
|
|
kho, vaccha, akusalaṃ,
kāmesumicchācārā
veramaṇī kusalaṃ; (194-5.) |
|
|
|
|
kāmesu |
|
名 |
a |
男中 |
複 |
処 |
欲 |
|
|
|
|
micchā |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
邪、よこしま、邪悪 |
|
|
|
|
cārā |
car |
形 |
a |
男中 |
単 |
奪 |
行 →邪淫 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ヴァッチャよ、邪淫は不善です。邪淫から離れることは善です。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
194-8. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
musāvādo kho, vaccha, akusalaṃ, musāvādā veramaṇī kusalaṃ; |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
musā |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
虚妄に、偽って |
|
|
|
|
vādo |
vad |
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
説、語、論 →妄語 |
|
|
|
|
kho, vaccha, akusalaṃ,
musāvādā veramaṇī kusalaṃ; (194-5.) |
|
|
|
|
musā |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
虚妄に、偽って |
|
|
|
|
vādā |
vad |
名 |
a |
男 |
単 |
奪 |
説、語、論 →妄語 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ヴァッチャよ、妄語は不善です。妄語から離れることは善です。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
194-9. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
pisuṇā vācā kho, vaccha, akusalaṃ, pisuṇāya vācāya veramaṇī
kusalaṃ; |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
pisuṇā |
|
形 |
a |
女 |
単 |
主 |
離間の、中傷の |
|
|
|
|
vācā |
vac |
名 |
ā |
女 |
単 |
主 |
語、言葉 →両舌 |
|
|
|
|
kho, vaccha, akusalaṃ,
pisuṇāya vācāya veramaṇī
kusalaṃ; (194-5.) |
|
|
|
|
pisuṇāya |
|
形 |
a |
女 |
単 |
奪 |
離間の、中傷の |
|
|
|
|
vācāya |
vac |
名 |
ā |
女 |
単 |
奪 |
語、言葉 →両舌 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ヴァッチャよ、両舌は不善です。両舌から離れることは善です。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
194-10. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
pharusā vācā kho, vaccha, akusalaṃ, pharusāya vācāya veramaṇī
kusalaṃ; |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
pharusā |
|
形 |
a |
女 |
単 |
主 |
粗暴な、麁悪な |
|
|
|
|
vācā |
vac |
名 |
ā |
女 |
単 |
主 |
語、言葉 →悪口 |
|
|
|
|
kho, vaccha, akusalaṃ,
pharusāya vācāya veramaṇī
kusalaṃ; (194-5.) |
|
|
|
|
pharusāya |
|
形 |
a |
女 |
単 |
奪 |
粗暴な、麁悪な |
|
|
|
|
vācāya |
vac |
名 |
ā |
女 |
単 |
奪 |
語、言葉 →悪口 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ヴァッチャよ、悪口は不善です。悪口から離れることは善です。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
194-11. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
samphappalāpo kho, vaccha, akusalaṃ, samphappalāpā veramaṇī
kusalaṃ; |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
sampha |
|
形 |
a |
‐ |
持 |
雑穢の、綺(かざ)った |
|
|
|
|
palāpo |
|
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
駄弁、談論; もみがら →綺語 |
|
|
|
|
kho, vaccha, akusalaṃ,
samphappalāpā veramaṇī
kusalaṃ; (194-5.) |
|
|
|
|
sampha |
|
形 |
a |
‐ |
持 |
雑穢の、綺(かざ)った |
|
|
|
|
palāpā |
|
名 |
a |
男 |
単 |
奪 |
駄弁、談論; もみがら →綺語 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ヴァッチャよ、綺語は不善です。綺語から離れることは善です。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
194-12. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
abhijjhā kho, vaccha, akusalaṃ, anabhijjhā kusalaṃ; |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
abhijjhā |
abhi-dhī |
名 |
ā |
女 |
単 |
主 |
貪欲 |
|
|
|
|
kho, vaccha, akusalaṃ,
anabhijjhā kusalaṃ; (194-1.) |
|
|
|
|
anabhijjhā |
an-abhi-dhī |
名 |
ā |
女 |
単 |
主 |
不貪欲 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ヴァッチャよ、貪欲は不善です。不貪欲は善です。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
194-13. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
byāpādo kho, vaccha, akusalaṃ, abyāpādo kusalaṃ; |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
byāpādo |
vi-ā-pad |
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
瞋恚 |
|
|
|
|
kho, vaccha, akusalaṃ,
abyāpādo kusalaṃ; (194-1.) |
|
|
|
|
abyāpādo |
a-vi-ā-pad |
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
無瞋恚 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ヴァッチャよ、瞋恚は不善です。不瞋恚は善です。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
194-14. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
micchādiṭṭhi kho, vaccha, akusalaṃ sammādiṭṭhi kusalaṃ. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
micchā |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
邪、よこしま、邪悪 |
|
|
|
|
diṭṭhi |
dṛś |
名 |
i |
女 |
単 |
主 |
見、見解 |
|
|
|
|
kho, vaccha, akusalaṃ,
sammādiṭṭhi kusalaṃ. (194-1.) |
|
|
|
|
sammā |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
正しい、正しく |
|
|
|
|
diṭṭhi |
dṛś |
名 |
i |
女 |
単 |
主 |
見、見解 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ヴァッチャよ、邪見は不善です。正見は善です。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
194-15. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iti kho, vaccha, ime dasa dhammā akusalā, dasa dhammā kusalā. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Iti kho, vaccha, ime dasa dhammā akusalā, dasa dhammā kusalā. (194-4.) |
|
|
|
|
dasa |
|
数 |
特 |
‐ |
複 |
主 |
善き、善巧の |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ヴァッチャよ、このように、これら十の不善法、これら十の善法があります。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
194-16. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Yato kho, vaccha, bhikkhuno taṇhā pahīnā hoti ucchinnamūlā
tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā, so hoti bhikkhu arahaṃ
khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho
parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto’’ti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Yato |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
そこから、〜なるが故に、何となれば(yaの奪格) |
|
|
|
|
kho, |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
じつに、たしかに |
|
|
|
|
vaccha, |
|
名 |
a |
男 |
単 |
呼 |
人名、ヴァッチャ |
|
|
|
|
bhikkhuno |
bhikṣ |
名 |
u |
男 |
単 |
属 |
比丘 |
|
|
|
|
taṇhā |
|
名 |
ā |
女 |
単 |
主 |
渇愛、愛 |
|
|
|
|
pahīnā |
pra-hā |
過分 |
a |
女 |
単 |
主 |
捨てられた、断ぜられた |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
hoti |
bhū |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
ある、なる、存在する |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
ucchinna |
ud-chid |
過分 |
a |
‐ |
有(持) |
断たれた |
|
|
|
|
mūlā |
|
名 |
a |
中→女 |
単 |
主 |
根 |
|
|
|
|
tāla |
|
名 |
a |
男 |
有(持) |
ターラ樹、棕櫚 |
|
|
|
|
avatthu |
a-vas |
形 |
u |
‐ |
依(対) |
基礎なき |
|
|
|
|
katā |
kṛ |
過分 |
a |
女 |
単 |
主 |
なされた |
|
|
|
|
anabhāvaṃ |
|
名 |
a |
男 |
単 |
対 |
非有、虚無 |
|
|
|
|
katā |
kṛ |
過分 |
a |
女 |
単 |
主 |
なされた |
|
|
|
|
āyatiṃ |
|
名 |
i |
女 |
単 |
副対 |
未来に |
|
|
|
|
anuppāda |
an-ud-pad |
名 |
a |
男 |
有(属) |
無生 |
|
|
|
|
dhammā, |
dhṛ |
名 |
a |
男中→女 |
単 |
主 |
法 |
|
|
|
|
so |
|
代 |
代的 |
男 |
単 |
主 |
それ、彼 |
|
|
|
|
hoti |
同上 |
|
|
|
|
bhikkhu |
bhikṣ |
名 |
u |
男 |
単 |
主 |
比丘 |
|
|
|
|
arahaṃ |
arh |
名現分 |
ant |
男 |
単 |
主 |
阿羅漢、応供 |
|
|
|
|
khīṇa |
kṣī 受 |
過分 |
a |
‐ |
有(持) |
尽きた |
|
|
|
|
āsavo |
ā-sru |
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
漏 |
|
|
|
|
vusitavā |
ava-sā? |
形 |
ant |
男 |
単 |
主 |
修行完成した |
|
|
|
|
kata |
kṛ |
過分 |
a |
‐ |
有(持) |
なされた |
|
|
|
|
karaṇīyo |
kṛ |
名未分 |
a |
中→男 |
単 |
主 |
なされるべき |
|
|
|
|
ohita |
ava-dhā |
過分 |
a |
‐ |
有(持) |
おいた、下ろした |
|
|
|
|
bhāro |
bhṛ |
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
重荷、荷物 |
|
|
|
|
anuppatta |
anu-pra-āp |
過分 |
a |
‐ |
有(持) |
得達した |
|
|
|
|
sadattho |
|
形 |
a |
男 |
単 |
主 |
自己の利 |
|
|
|
|
parikkhīṇa |
pari-kṣī 受 |
過分 |
a |
‐ |
有(持) |
消尽した、滅尽した |
|
|
|
|
bhava |
bhū |
名 |
a |
男 |
依(与) |
有、存在 |
|
|
|
|
saṃyojano |
saṃ-yuj |
名 |
a |
中→男 |
単 |
主 |
結縛、繋縛 |
|
|
|
|
sammad |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
正しく |
|
|
|
|
aññā |
ā-jñā |
名 |
ā |
女 |
依(具) |
了知 |
|
|
|
|
vimutto’’ |
vi-muc |
過分 |
a |
男 |
単 |
主 |
解脱した |
|
|
|
|
ti. |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、といって、かく、このように、ゆえに |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ヴァッチャよ、比丘の渇愛が捨断され、根を断たれており、基礎なきターラ樹のようになされ、虚ろなものとなされ、将来に生じない性質のものとなっているならば、その比丘は阿羅漢であり、漏が尽き、修行完成し、なされるべき事がなされ、重荷を下ろし、自己の利を得達し、有への繋縛が消尽し、正しく了知によって解脱した者となるのです」 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
195-1. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
195. ‘‘Tiṭṭhatu bhavaṃ gotamo. |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Tiṭṭhatu |
sthā |
動 |
命 |
能 |
単 |
三 |
立つ、とどまる |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
bhavaṃ |
bhū |
名現分 |
ant(特) |
男 |
単 |
主 |
尊師、尊者 |
|
|
|
|
gotamo. |
|
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
人名、ゴータマ |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
「尊者ゴータマはさておきます。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
195-2. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atthi pana te bhoto gotamassa ekabhikkhupi sāvako yo āsavānaṃ
khayā [sāvako āsavānaṃ khayā (sī. syā. kaṃ. pī.) evamuparipi] anāsavaṃ
cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā
upasampajja viharatī’’ti? |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
Atthi |
as |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
ある、なる |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
pana |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
また、しかし、しからば、しかも、しかるに、さて |
|
|
|
|
te |
|
代 |
代的 |
‐ |
単 |
属 |
あなた |
|
|
|
|
bhoto |
bhū |
名現分 |
ant(特) |
男 |
単 |
属 |
尊師、尊者 |
|
|
|
|
gotamassa |
|
名 |
a |
男 |
単 |
属 |
人名、ゴータマ |
|
|
|
|
eka |
|
数 |
代的 |
‐ |
帯 |
一 |
|
|
|
|
bhikkhu |
bhikṣ |
名 |
u |
男 |
単 |
主 |
比丘 |
|
|
|
|
pi |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
〜もまた、けれども、たとえ |
|
|
|
|
sāvako |
śru |
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
弟子、声聞 |
|
|
|
|
yo |
|
代 |
代的 |
男 |
単 |
主 |
(関係代名詞) |
|
|
|
|
āsavānaṃ |
ā-sru |
名 |
a |
男 |
複 |
属 |
漏 |
|
|
|
|
khayā |
kṣi |
名 |
a |
男 |
単 |
奪 |
尽、滅尽 |
|
|
|
|
anāsavaṃ |
an-ā-sru |
形 |
a |
女 |
単 |
対 |
漏なき |
|
|
|
|
ceto |
cit |
名 |
as |
中 |
依(属) |
心 |
|
|
|
|
vimuttiṃ |
vi-muc 受 |
名 |
i |
女 |
単 |
対 |
解脱 |
|
|
|
|
paññā |
pra-jñā |
名 |
ā |
女 |
依(属) |
慧 |
|
|
|
|
vimuttiṃ |
vi-muc 受 |
名 |
i |
女 |
単 |
対 |
解脱 |
|
|
|
|
diṭṭhe |
dṛś |
過分 |
a |
男中 |
単 |
処 |
見られた、見、所見 |
|
|
|
|
eva |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
まさに、のみ、じつに |
|
|
|
|
dhamme |
dhṛ |
名 |
a |
男中 |
単 |
処 |
法 →現法、現世 |
|
|
|
|
sayaṃ |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
自ら、自分で |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
abhiññā |
abhi-jñā |
動 |
連 |
‐ |
‐ |
‐ |
証知する、自証する |
|
|
|
|
sacchikatvā |
kṛ |
動 |
連 |
‐ |
‐ |
‐ |
作証する、証明をなす、さとる |
|
|
|
|
upasampajja |
upa-saṃ-pad |
動 |
連 |
‐ |
‐ |
‐ |
到達する、成就する、具足する |
|
|
|
|
viharatī’’ |
vi-hṛ |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
住する |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
ti? |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、といって、かく、このように、ゆえに |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
しかし、あなたこと尊者ゴータマの弟子で、たとえ一人の比丘でも、およそ漏の滅尽により、漏なき心解脱、慧解脱を現世で自ら知り、悟り、成就し、住するような者があるのでしょうか。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
195-3. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Na kho, vaccha, ekaṃyeva sataṃ na dve satāni na tīṇi satāni
na cattāri satāni na pañca satāni, atha kho bhiyyova ye bhikkhū mama sāvakā
āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ
abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī’’ti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Na |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
ない |
|
|
|
|
kho, |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
じつに、たしかに |
|
|
|
|
vaccha, |
|
名 |
a |
男 |
単 |
呼 |
人名、ヴァッチャ |
|
|
|
|
ekaṃ |
|
数 |
代的 |
中 |
単 |
主 |
一、とある |
|
|
|
|
yeva |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
まさに、のみ、じつに |
|
|
|
|
sataṃ |
|
数 |
a |
中 |
単 |
主 |
百 |
|
|
|
|
na |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
ない |
|
|
|
|
dve |
|
数 |
特 |
‐ |
複 |
主 |
二 |
|
|
|
|
satāni |
|
数 |
a |
中 |
複 |
主 |
百 |
|
|
|
|
na |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
ない |
|
|
|
|
tīṇi |
|
数 |
特 |
中 |
複 |
主 |
三 |
|
|
|
|
satāni |
|
数 |
a |
中 |
複 |
主 |
百 |
|
|
|
|
na |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
ない |
|
|
|
|
cattāri |
|
数 |
特 |
中 |
複 |
主 |
四 |
|
|
|
|
satāni |
|
数 |
a |
中 |
複 |
主 |
百 |
|
|
|
|
na |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
ない |
|
|
|
|
pañca |
|
数 |
特 |
‐ |
複 |
主 |
五 |
|
|
|
|
satāni, |
|
数 |
a |
中 |
複 |
主 |
百 |
|
|
|
|
atha |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
ときに、また、そこに |
|
|
|
|
kho |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
じつに、たしかに |
|
|
|
|
bhiyyo |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
より多く |
|
|
|
|
eva |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
まさに、のみ、じつに |
|
|
|
|
ye |
|
代 |
代的 |
男 |
複 |
主 |
(関係代名詞) |
|
|
|
|
bhikkhū |
bhikṣ |
名 |
u |
男 |
複 |
主 |
比丘 |
|
|
|
|
mama |
|
代 |
代的 |
‐ |
単 |
属 |
私 |
|
|
|
|
sāvakā |
śru |
名 |
a |
男 |
複 |
主 |
弟子、声聞 |
|
|
|
|
āsavānaṃ khayā
anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā
upasampajja viharantī’’ti.
(195-2.) |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
viharantī’’ |
vi-hṛ |
動 |
現 |
能 |
複 |
三 |
住する |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
「ヴァッチャよ、およそ漏の滅尽により、漏なき心解脱、慧解脱を現世で自ら知り、悟り、成就し、住するような私の弟子たる比丘たちは、百のみならず、二百のみならず、三百のみならず、四百のみならず、五百のみならず、さらに多く存在します」 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
195-4. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Tiṭṭhatu bhavaṃ gotamo, tiṭṭhantu bhikkhū. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Tiṭṭhatu bhavaṃ
gotamo, tiṭṭhantu bhikkhū. (195-1.) |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
tiṭṭhantu |
sthā |
動 |
命 |
能 |
複 |
三 |
立つ、とどまる |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
bhikkhū. |
bhikṣ |
名 |
u |
男 |
複 |
主 |
比丘 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
「尊者ゴータマはさておきます。比丘たちはさておきます。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
195-5. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atthi pana bhoto gotamassa ekā bhikkhunīpi sāvikā yā āsavānaṃ
khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā
sacchikatvā upasampajja viharatī’’ti? |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Atthi pana bhoto
gotamassa ekā bhikkhunīpi sāvikā yā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ
cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā
upasampajja viharatī’’ti? (195-2.) |
|
|
|
|
ekā |
|
数 |
代的 |
女 |
単 |
主 |
一 |
|
|
|
|
bhikkhunī |
bhikṣ |
名 |
ī |
女 |
単 |
主 |
比丘尼 |
|
|
|
|
sāvikā |
śru |
名 |
ā |
女 |
単 |
主 |
女性弟子 |
|
|
|
|
yā |
|
代 |
代的 |
女 |
単 |
主 |
(関係代名詞) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
しかし、尊者ゴータマの女性弟子で、たとえ一人の比丘尼でも、およそ漏の滅尽により、漏なき心解脱、慧解脱を現世で自ら知り、悟り、成就し、住するような者があるのでしょうか」 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
195-6. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Na kho, vaccha, ekaṃyeva sataṃ na dve satāni na tīṇi satāni
na cattāri satāni na pañca satāni, atha kho bhiyyova yā bhikkhuniyo mama
sāvikā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme
sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī’’ti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Na kho, vaccha,
ekaṃyeva sataṃ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca
satāni, atha kho bhiyyova yā bhikkhuniyo mama sāvikā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva
dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī’’ti. (195-3.) |
|
|
|
|
yā |
|
代 |
代的 |
女 |
複 |
主 |
(関係代名詞) |
|
|
|
|
bhikkhuniyo |
bhikṣ |
名 |
ī |
女 |
複 |
主 |
比丘尼 |
|
|
|
|
sāvikā |
śru |
名 |
ā |
女 |
複 |
主 |
女性弟子 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
「ヴァッチャよ、およそ漏の滅尽により、漏なき心解脱、慧解脱を現世で自ら知り、悟り、成就し、住するような私の女性弟子たる比丘尼たちは、百のみならず、二百のみならず、三百のみならず、四百のみならず、五百のみならず、さらに多く存在します」 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
195-7. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Tiṭṭhatu bhavaṃ gotamo, tiṭṭhantu bhikkhū, tiṭṭhantu
bhikkhuniyo. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Tiṭṭhatu bhavaṃ
gotamo, tiṭṭhantu bhikkhū, tiṭṭhantu (195-4.) |
|
|
|
|
bhikkhuniyo. |
bhikṣ |
名 |
ī |
女 |
複 |
主 |
比丘尼 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
「尊者ゴータマはさておきます。比丘たちはさておきます。比丘尼たちはさておきます。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
195-8. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atthi pana bhoto gotamassa ekupāsakopi sāvako gihī odātavasano
brahmacārī yo pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko
tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā’’ti? |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
Atthi |
as |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
ある、なる |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
pana |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
また、しかし、しからば、しかも、しかるに、さて |
|
|
|
|
bhoto |
bhū |
名現分 |
ant(特) |
男 |
単 |
属 |
尊師、尊者 |
|
|
|
|
gotamassa |
|
名 |
a |
男 |
単 |
属 |
人名、ゴータマ |
|
|
|
|
eka |
|
数 |
代的 |
‐ |
帯 |
一 |
|
|
|
|
upāsako |
|
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
優婆塞 |
|
|
|
|
pi |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
〜もまた、けれども、たとえ |
|
|
|
|
sāvako |
śru |
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
弟子、声聞 |
|
|
|
|
gihī |
|
名形 |
in |
男 |
単 |
主 |
在家の |
|
|
|
|
odāta |
|
形 |
a |
‐ |
有(持) |
白い |
|
|
|
|
vasano |
vas |
名 |
a |
中→男 |
単 |
主 |
衣 |
|
|
|
|
brahmacārī |
bṛh,
car |
形 |
in |
男 |
単 |
主 |
梵行者 |
|
|
|
|
yo |
|
代 |
代的 |
男 |
単 |
主 |
(関係代名詞) |
|
|
|
|
pañcannaṃ |
|
数 |
特 |
‐ |
複 |
属 |
五 |
|
|
|
|
orambhāgiyānaṃ |
|
形 |
a |
中 |
複 |
属 |
下分 |
|
|
|
|
saṃyojanānaṃ |
saṃ-yuj |
名 |
a |
中 |
複 |
属 |
結、繋縛 |
|
|
|
|
parikkhayā |
pari-kṣi |
名 |
a |
男 |
単 |
奪 |
遍尽、尽滅 |
|
|
|
|
opapātiko |
|
形 |
a |
男 |
単 |
主 |
化生の |
|
|
|
|
tattha |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
そこで、そこに、そのとき、そのなかで |
|
|
|
|
parinibbāyī |
|
形 |
in |
男 |
単 |
主 |
般涅槃者 |
|
|
|
|
anāvatti |
an-ā-vṛt |
形 |
in |
‐ |
有(属) |
不還 |
|
|
|
|
dhammo |
dhṛ |
名 |
a |
男中 |
単 |
主 |
法 →不還者 |
|
|
|
|
tasmā |
|
代 |
代的 |
男 |
単 |
奪 |
それ、彼 |
|
|
|
|
lokā’’ |
|
名 |
a |
男 |
単 |
奪 |
世界、世間 |
|
|
|
|
ti? |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、といって、かく、このように、ゆえに |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
しかし、尊者ゴータマの弟子で、たとえ一人の在家白衣の梵行者である優婆塞でも、およそ、五下分結の滅尽によって化生者となり、そこで般涅槃してその世界から還らざる者があるのでしょうか」 |
|
|
|
メモ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
・優婆塞でありながら梵行者として不還に達する者たちが多数存在する、と明記されているのは珍しい記述である。 |
|
|
|
・「在家白衣の梵行者/受欲者という分類自体は『長部』「清浄経」に既に出る。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
195-9. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Na kho, vaccha, ekaṃyeva sataṃ na dve satāni na tīṇi satāni
na cattāri satāni na pañca satāni, atha kho bhiyyova ye upāsakā mama sāvakā
gihī odātavasanā brahmacārino pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ
parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā’’ti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Na kho, vaccha,
ekaṃyeva sataṃ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca
satāni, atha kho bhiyyova ye upāsakā mama sāvakā (195-3.) |
|
|
|
|
upāsakā |
|
名 |
a |
男 |
複 |
主 |
優婆塞 |
|
|
|
|
gihī |
|
名形 |
in |
男 |
複 |
主 |
在家の |
|
|
|
|
odāta |
|
形 |
a |
‐ |
有(持) |
白い |
|
|
|
|
vasanā |
vas |
名 |
a |
中→男 |
複 |
主 |
衣 |
|
|
|
|
brahmacārino |
bṛh,
car |
形 |
in |
男 |
複 |
主 |
梵行者 |
|
|
|
|
pañcannaṃ |
|
数 |
特 |
‐ |
複 |
属 |
五 |
|
|
|
|
orambhāgiyānaṃ |
|
形 |
a |
中 |
複 |
属 |
下分 |
|
|
|
|
saṃyojanānaṃ |
saṃ-yuj |
名 |
a |
中 |
複 |
属 |
結、繋縛 |
|
|
|
|
parikkhayā |
pari-kṣi |
名 |
a |
男 |
単 |
奪 |
遍尽、尽滅 |
|
|
|
|
opapātikā |
|
形 |
a |
男 |
複 |
主 |
化生の |
|
|
|
|
tattha |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
そこで、そこに、そのとき、そのなかで |
|
|
|
|
parinibbāyino |
|
形 |
in |
男 |
複 |
主 |
般涅槃者 |
|
|
|
|
anāvatti |
an-ā-vṛt |
形 |
in |
‐ |
有(属) |
不還 |
|
|
|
|
dhammā |
dhṛ |
名 |
a |
男中 |
複 |
主 |
法 →不還者 |
|
|
|
|
tasmā |
|
代 |
代的 |
男 |
単 |
奪 |
それ、彼 |
|
|
|
|
lokā’’ |
|
名 |
a |
男 |
単 |
奪 |
世界、世間 |
|
|
|
|
ti. |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、といって、かく、このように、ゆえに |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
「ヴァッチャよ、およそ五下分結の滅尽によって化生者となり、そこで般涅槃してその世界から還らざる者たちとなるような私の弟子にして在家白衣の梵行者である優婆塞たちは、百のみならず、二百のみならず、三百のみならず、四百のみならず、五百のみならず、さらに多く存在します」 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
195-10. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Tiṭṭhatu bhavaṃ gotamo, tiṭṭhantu bhikkhū, tiṭṭhantu
bhikkhuniyo, tiṭṭhantu upāsakā gihī odātavasanā brahmacārino. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Tiṭṭhatu bhavaṃ
gotamo, tiṭṭhantu bhikkhū, tiṭṭhantu bhikkhuniyo, tiṭṭhantu (195-7.) |
|
|
|
|
upāsakā |
|
名 |
a |
男 |
複 |
主 |
優婆塞 |
|
|
|
|
gihī |
|
名形 |
in |
男 |
複 |
主 |
在家の |
|
|
|
|
odāta |
|
形 |
a |
‐ |
有(持) |
白い |
|
|
|
|
vasanā |
vas |
名 |
a |
中→男 |
複 |
主 |
衣 |
|
|
|
|
brahmacārino. |
bṛh,
car |
形 |
in |
男 |
複 |
主 |
梵行者 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
「尊者ゴータマはさておきます。比丘たちはさておきます。比丘尼たちはさておきます。在家白衣の梵行者である優婆塞たちはさておきます。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
195-11. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atthi pana bhoto gotamassa ekupāsakopi sāvako gihī odātavasano
kāmabhogī sāsanakaro ovādappaṭikaro yo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṃkatho
vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane viharatī’’ti? |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Atthi pana bhoto
gotamassa ekupāsakopi sāvako gihī odātavasano (195-8.) |
|
|
|
|
kāma |
|
名 |
a |
男中 |
依(対) |
欲 |
|
|
|
|
bhogī |
bhuj |
形 |
in |
男 |
単 |
主 |
受用する、財ある |
|
|
|
|
sāsana |
śās |
名 |
a |
中 |
依(具) |
教説 |
|
|
|
|
karo |
kṛ |
名形 |
a |
男 |
単 |
主 |
なす、手 |
|
|
|
|
ovāda |
ava-vad |
名 |
a |
男 |
有(処) |
教誡、教訓 |
|
|
|
|
paṭikaro |
prati-kṛ |
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
懺悔、贖罪、対策 |
|
|
|
|
yo |
|
代 |
代的 |
男 |
単 |
主 |
(関係代名詞) |
|
|
|
|
tiṇṇa |
tṛ |
過分 |
a |
‐ |
有(持) |
渡った、度脱した、超えた |
|
|
|
|
vicikiccho |
vi-cit 意 |
名 |
ā |
女→男 |
単 |
主 |
疑、疑惑 |
|
|
|
|
vigata |
vi-gam |
過分 |
a |
‐ |
有(持) |
去った |
|
|
|
|
kathaṃkatho |
|
名 |
ā |
女→男 |
単 |
主 |
疑惑、猶予 |
|
|
|
|
vesārajja |
|
名 |
a |
中 |
依(対) |
無畏、自信 |
|
|
|
|
patto |
pra-āp |
過分 |
a |
男 |
単 |
主 |
得られた |
|
|
|
|
a |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
(否定の接頭辞) |
|
|
|
|
para |
|
形 |
代的 |
‐ |
有(持) |
他の |
|
|
|
|
paccayo |
prati-i |
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
縁、資具 |
|
|
|
|
satthu |
śās |
名 |
ar |
男 |
依(属) |
師 |
|
|
|
|
sāsane |
śās |
名 |
a |
中 |
単 |
処 |
教説 |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
viharatī’’ |
vi-hṛ |
動 |
現 |
能 |
単 |
三 |
住する |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
ti? |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、といって、かく、このように、ゆえに |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
しかし、尊者ゴータマの弟子で、たとえ一人の在家白衣の受欲者であり、教説の通りになし、教誡において懺悔する優婆塞でも、疑惑を超え、疑念を去り、無畏を得て、師の教説において他の縁なく住するような者があるのでしょうか」 |
|
|
|
メモ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
・「アンバッタ経」のポッカラサーティや「クータダンタ経」のクータダンタが法眼を開いた(=預流果となった)描写に同じ。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
195-12. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Na kho, vaccha, ekaṃyeva sataṃ na dve satāni na tīṇi satāni
na cattāri satāni na pañca satāni, atha kho bhiyyova ye upāsakā mama sāvakā
gihī odātavasanā kāmabhogino sāsanakarā ovādappaṭikarā tiṇṇavicikicchā
vigatakathaṃkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane viharantī’’ti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘Na kho, vaccha,
ekaṃyeva sataṃ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca
satāni, atha kho bhiyyova ye upāsakā mama sāvakā gihī odātavasanā (195-9.) |
|
|
|
|
kāma |
|
名 |
a |
男中 |
依(対) |
欲 |
|
|
|
|
bhogino |
bhuj |
形 |
in |
男 |
複 |
主 |
受用する、財ある |
|
|
|
|
sāsana |
śās |
名 |
a |
中 |
依(具) |
教説 |
|
|
|
|
karā |
kṛ |
名形 |
a |
男 |
複 |
主 |
なす、手 |
|
|
|
|
ovāda |
ava-vad |
名 |
a |
男 |
有(処) |
教誡、教訓 |
|
|
|
|
paṭikarā |
prati-kṛ |
名 |
a |
男 |
複 |
主 |
懺悔、贖罪、対策 |
|
|
|
|
tiṇṇa |
tṛ |
過分 |
a |
‐ |
有(持) |
渡った、度脱した、超えた |
|
|
|
|
vicikicchā |
vi-cit 意 |
名 |
ā |
女→男 |
複 |
主 |
疑、疑惑 |
|
|
|
|
vigata |
vi-gam |
過分 |
a |
‐ |
有(持) |
去った |
|
|
|
|
kathaṃkathā |
|
名 |
ā |
女→男 |
複 |
主 |
疑惑、猶予 |
|
|
|
|
vesārajja |
|
名 |
a |
中 |
依(対) |
無畏、自信 |
|
|
|
|
pattā |
pra-āp |
過分 |
a |
男 |
複 |
主 |
得られた |
|
|
|
|
a |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
(否定の接頭辞) |
|
|
|
|
para |
|
形 |
代的 |
‐ |
有(持) |
他の |
|
|
|
|
paccayā |
prati-i |
名 |
a |
男 |
複 |
主 |
縁、資具 |
|
|
|
|
satthu |
śās |
名 |
ar |
男 |
依(属) |
師 |
|
|
|
|
sāsane |
śās |
名 |
a |
中 |
単 |
処 |
教説 |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
viharantī’’ |
vi-hṛ |
動 |
現 |
能 |
複 |
三 |
住する |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
ti. |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、といって、かく、このように、ゆえに |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
「ヴァッチャよ、疑惑を超え、疑念を去り、無畏を得て、師の教説において他の縁なく住するような、私の弟子にして在家白衣の受欲者であり、教説の通りになし、教誡において懺悔する優婆塞たちは、百のみならず、二百のみならず、三百のみならず、四百のみならず、五百のみならず、さらに多く存在します」 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
195-13. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Tiṭṭhatu bhavaṃ gotamo, tiṭṭhantu bhikkhū, tiṭṭhantu
bhikkhuniyo, tiṭṭhantu upāsakā gihī odātavasanā brahmacārino, tiṭṭhantu
upāsakā gihī odātavasanā kāmabhogino. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Tiṭṭhatu bhavaṃ
gotamo, tiṭṭhantu bhikkhū, tiṭṭhantu bhikkhuniyo, tiṭṭhantu upāsakā gihī
odātavasanā brahmacārino, tiṭṭhantu upāsakā gihī odātavasanā (195-10.) |
|
|
|
|
kāma |
|
名 |
a |
男中 |
依(対) |
欲 |
|
|
|
|
bhogino. |
bhuj |
形 |
in |
男 |
複 |
主 |
受用する、財ある |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
「尊者ゴータマはさておきます。比丘たちはさておきます。比丘尼たちはさておきます。在家白衣の梵行者である優婆塞たちはさておきます。在家白衣の受欲者である優婆塞たちはさておきます。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
195-14. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atthi pana bhoto gotamassa ekupāsikāpi sāvikā gihinī
odātavasanā brahmacārinī yā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā
opapātikā tattha parinibbāyinī anāvattidhammā tasmā lokā’’ti? |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Atthi pana bhoto
gotamassa ekupāsikāpi sāvikā gihinī odātavasanā brahmacārinī yā pañcannaṃ
orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyinī anāvattidhammā tasmā lokā’’ti? (195-8.) |
|
|
|
|
upāsikā |
|
名 |
ā |
女 |
単 |
主 |
優婆夷 |
|
|
|
|
sāvikā |
śru |
名 |
ā |
女 |
単 |
主 |
女性弟子 |
|
|
|
|
gihinī |
|
名形 |
in |
女 |
単 |
主 |
在家の |
|
|
|
|
vasanā |
vas |
名 |
a |
中→女 |
単 |
主 |
衣 |
|
|
|
|
brahmacārinī |
bṛh,
car |
形 |
in |
女 |
単 |
主 |
梵行者 |
|
|
|
|
yā |
|
代 |
代的 |
女 |
単 |
主 |
(関係代名詞) |
|
|
|
|
opapātikā |
|
形 |
a |
女 |
単 |
主 |
化生の |
|
|
|
|
parinibbāyinī |
|
形 |
in |
女 |
単 |
主 |
般涅槃者 |
|
|
|
|
dhammā |
dhṛ |
名 |
a |
男中→女 |
単 |
主 |
法 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
しかし、尊者ゴータマの女性弟子で、たとえ一人の在家白衣の梵行者である優婆夷でも、およそ、五下分結の滅尽によって化生者となり、そこで般涅槃してその世界から還らざる者があるのでしょうか」 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
195-15. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Na kho, vaccha, ekaṃyeva sataṃ na dve satāni na tīṇi satāni
na cattāri satāni na pañca satāni, atha kho bhiyyova yā upāsikā mama sāvikā
gihiniyo odātavasanā brahmacāriniyo pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ
parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyiniyo anāvattidhammā tasmā lokā’’ti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Na kho, vaccha,
ekaṃyeva sataṃ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca
satāni, atha kho bhiyyova yā upāsikā mama sāvikā gihiniyo odātavasanā brahmacāriniyo pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyiniyo anāvattidhammā tasmā lokā’’ti. (195-9.) |
|
|
|
|
yā |
|
代 |
代的 |
女 |
複 |
主 |
(関係代名詞) |
|
|
|
|
upāsikā |
|
名 |
ā |
女 |
複 |
主 |
優婆夷 |
|
|
|
|
sāvikā |
śru |
名 |
ā |
女 |
複 |
主 |
女性弟子 |
|
|
|
|
gihiniyo |
|
名形 |
in |
女 |
複 |
主 |
在家の |
|
|
|
|
vasanā |
vas |
名 |
a |
中→女 |
複 |
主 |
衣 |
|
|
|
|
brahmacāriniyo |
bṛh,
car |
形 |
in |
女 |
複 |
主 |
梵行者 |
|
|
|
|
opapātikā |
|
形 |
a |
女 |
複 |
主 |
化生の |
|
|
|
|
parinibbāyiniyo |
|
形 |
in |
女 |
複 |
主 |
般涅槃者 |
|
|
|
|
dhammā |
dhṛ |
名 |
a |
男中→女 |
複 |
主 |
法 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
「ヴァッチャよ、およそ五下分結の滅尽によって化生者となり、そこで般涅槃してその世界から還らざる者たちとなるような私の女性弟子にして在家白衣の梵行者である優婆夷たちは、百のみならず、二百のみならず、三百のみならず、四百のみならず、五百のみならず、さらに多く存在します」 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
195-16. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Tiṭṭhatu bhavaṃ gotamo, tiṭṭhantu bhikkhū, tiṭṭhantu
bhikkhuniyo, tiṭṭhantu upāsakā gihī odātavasanā brahmacārino, tiṭṭhantu
upāsakā gihī odātavasanā kāmabhogino, tiṭṭhantu upāsikā gihiniyo odātavasanā
brahmacāriniyo. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Tiṭṭhatu bhavaṃ
gotamo, tiṭṭhantu bhikkhū, tiṭṭhantu bhikkhuniyo, tiṭṭhantu upāsakā gihī
odātavasanā brahmacārino, tiṭṭhantu upāsakā gihī odātavasanā kāmabhogino,
tiṭṭhantu (195-13.) |
|
|
|
|
upāsikā |
|
名 |
ā |
女 |
複 |
主 |
優婆夷 |
|
|
|
|
gihiniyo |
|
名形 |
in |
女 |
複 |
主 |
在家の |
|
|
|
|
odāta |
|
形 |
a |
‐ |
有(持) |
白い |
|
|
|
|
vasanā |
vas |
名 |
a |
中→女 |
複 |
主 |
衣 |
|
|
|
|
brahmacāriniyo. |
bṛh,
car |
形 |
in |
女 |
複 |
主 |
梵行者 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
「尊者ゴータマはさておきます。比丘たちはさておきます。比丘尼たちはさておきます。在家白衣の梵行者である優婆塞たちはさておきます。在家白衣の受欲者である優婆塞たちはさておきます。在家白衣の梵行者である優婆夷たちはさておきます。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
195-17. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atthi pana bhoto gotamassa ekupāsikāpi sāvikā gihinī
odātavasanā kāmabhoginī sāsanakarā ovādappaṭikarā yā tiṇṇavicikicchā
vigatakathaṃkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane
viharatī’’ti? |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Atthi pana bhoto
gotamassa ekupāsikāpi sāvikā gihinī odātavasanā kāmabhoginī sāsanakarā ovādappaṭikarā yā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṃkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane viharatī’’ti?
(195-11.) |
|
|
|
|
upāsikā |
|
名 |
ā |
女 |
単 |
主 |
優婆夷 |
|
|
|
|
sāvikā |
śru |
名 |
ā |
女 |
単 |
主 |
女性弟子 |
|
|
|
|
gihinī |
|
名形 |
in |
女 |
単 |
主 |
在家の |
|
|
|
|
vasanā |
vas |
名 |
a |
中→女 |
単 |
主 |
衣 |
|
|
|
|
bhoginī |
bhuj |
形 |
in |
女 |
単 |
主 |
受用する、財ある |
|
|
|
|
karā |
kṛ |
名形 |
a |
男→女 |
単 |
主 |
なす、手 |
|
|
|
|
yā |
|
代 |
代的 |
女 |
単 |
主 |
(関係代名詞) |
|
|
|
|
vicikicchā |
vi-cit 意 |
名 |
ā |
女 |
単 |
主 |
疑、疑惑 |
|
|
|
|
kathaṃkathā |
|
名 |
ā |
女 |
単 |
主 |
疑惑、猶予 |
|
|
|
|
pattā |
pra-āp |
過分 |
a |
女 |
単 |
主 |
得られた |
|
|
|
|
paccayā |
prati-i |
名 |
a |
女 |
単 |
主 |
縁、資具 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
しかし、尊者ゴータマの女性弟子で、たとえ一人の在家白衣の受欲者であり、教説の通りになし、教誡において懺悔する優婆夷でも、疑惑を超え、疑念を去り、無畏を得て、師の教説において他の縁なく住するような者があるのでしょうか」 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
195-18. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Na kho, vaccha, ekaṃyeva sataṃ na dve satāni na tīṇi satāni
na cattāri satāni na pañca satāni, atha kho bhiyyova yā upāsikā mama sāvikā
gihiniyo odātavasanā kāmabhoginiyo sāsanakarā ovādappaṭikarā
tiṇṇavicchikicchā vigatakathaṃkathā vesārajjappattā aparappaccayā
satthusāsane viharantī’’ti. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Na kho, vaccha,
ekaṃyeva sataṃ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca
satāni, atha kho bhiyyova yā upāsikā mama sāvikā gihiniyo odātavasanā kāmabhoginiyo sāsanakarā ovādappaṭikarā tiṇṇavicchikicchā vigatakathaṃkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane viharantī’’ti. (195-12.) |
|
|
|
|
yā |
|
代 |
代的 |
女 |
複 |
主 |
(関係代名詞) |
|
|
|
|
upāsikā |
|
名 |
ā |
女 |
複 |
主 |
優婆夷 |
|
|
|
|
sāvikā |
śru |
名 |
ā |
女 |
複 |
主 |
女性弟子 |
|
|
|
|
gihiniyo |
|
名形 |
in |
女 |
複 |
主 |
在家の |
|
|
|
|
vasanā |
vas |
名 |
a |
中→女 |
複 |
主 |
衣 |
|
|
|
|
bhoginiyo |
bhuj |
形 |
in |
女 |
複 |
主 |
受用する、財ある |
|
|
|
|
karā |
kṛ |
名形 |
a |
男→女 |
複 |
主 |
なす、手 |
|
|
|
|
vicchikicchā |
vi-cit 意 |
名 |
ā |
女 |
複 |
主 |
疑、疑惑 |
|
|
|
|
kathaṃkathā |
|
名 |
ā |
女 |
複 |
主 |
疑惑、猶予 |
|
|
|
|
pattā |
pra-āp |
過分 |
a |
女 |
複 |
主 |
得られた |
|
|
|
|
paccayā |
prati-i |
名 |
a |
女 |
複 |
主 |
縁、資具 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
「ヴァッチャよ、疑惑を超え、疑念を去り、無畏を得て、師の教説において他の縁なく住するような、私の女性弟子にして在家白衣の受欲者であり、教説の通りになし、教誡において懺悔する優婆夷たちは、百のみならず、二百のみならず、三百のみならず、四百のみならず、五百のみならず、さらに多く存在します」 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
196-1. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
196. ‘‘Sace hi, bho gotama, imaṃ dhammaṃ bhavaṃyeva gotamo
ārādhako abhavissa, no ca kho bhikkhū ārādhakā abhavissaṃsu; |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Sace |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
もし |
|
|
|
|
hi, |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
じつに、なぜなら |
|
|
|
|
bho |
bhū |
名現分 |
ant(特) |
男 |
単 |
呼 |
尊者よ、君よ、友よ、ああ、おお |
|
|
|
|
gotama, |
|
名 |
a |
男 |
単 |
呼 |
人名、ゴータマ |
|
|
|
|
imaṃ |
|
代 |
代的 |
男中 |
単 |
対 |
これ |
|
|
|
|
dhammaṃ |
dhṛ |
名 |
a |
男中 |
単 |
対 |
法 |
|
|
|
|
bhavaṃ |
bhū |
名現分 |
ant(特) |
男 |
単 |
主 |
尊師、尊者 |
|
|
|
|
yeva |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
まさに、のみ、じつに |
|
|
|
|
gotamo |
|
名 |
a |
男 |
単 |
主 |
人名、ゴータマ |
|
|
|
|
ārādhako |
|
形 |
a |
男 |
単 |
主 |
成功する、熱心な |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
abhavissa, |
bhū |
動 |
条 |
能 |
単 |
三 |
ある、なる |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
no |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
ない、否 |
|
|
|
|
ca |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、また、そして、しかし |
|
|
|
|
kho |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
じつに、たしかに |
|
|
|
|
bhikkhū |
bhikṣ |
名 |
u |
男 |
複 |
主 |
比丘 |
|
|
|
|
ārādhakā |
|
形 |
a |
男 |
複 |
主 |
成功する、熱心な |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
abhavissaṃsu; |
bhū |
動 |
条 |
能 |
複 |
三 |
ある、なる |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
「尊者ゴータマよ、もしこの法を、尊者ゴータマのみが成就し、しかし比丘たちが成就しないのならば、 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
196-2. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
evamidaṃ brahmacariyaṃ aparipūraṃ abhavissa tenaṅgena. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
evam |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
このように、かくの如き |
|
|
|
|
idaṃ |
|
代 |
代的 |
中 |
単 |
主 |
これ |
|
|
|
|
brahmacariyaṃ |
bṛh,
car |
名 |
a |
中 |
単 |
主 |
梵行 |
|
|
|
|
aparipūraṃ |
a-pari-pṝ |
形 |
a |
中 |
単 |
主 |
不完全な |
|
|
|
|
述語 |
語根 |
品詞 |
活用 |
態 |
数 |
人称 |
意味 |
|
|
|
|
abhavissa |
bhū |
動 |
条 |
能 |
単 |
三 |
ある、なる |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
tena |
|
代 |
代的 |
中 |
単 |
具 |
それ、彼、それによって、それゆえ |
|
|
|
|
aṅgena. |
|
名 |
a |
中 |
単 |
具 |
部分、肢体、理由 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
その理由により、そのようなこの梵行は不完全なものということになります。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
196-3. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Yasmā ca kho, bho gotama, imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo
ārādhako bhikkhū ca ārādhakā; |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Yasmā |
|
代 |
代的 |
中 |
単 |
奪 |
(関係代名詞) |
|
|
|
|
ca |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
と、また、そして、しかし |
|
|
|
|
kho, |
|
不変 |
‐ |
‐ |
‐ |
‐ |
じつに、たしかに |
|
|
|
|
bho gotama, imaṃ
dhammaṃ bhavañceva gotamo ārādhako bhikkhū ca ārādhakā; (196-1.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
しかし、尊者ゴータマよ、この法を、尊者ゴータマが成就し、また比丘たちが成就しています。それゆえ、 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
196-4. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
evamidaṃ brahmacariyaṃ paripūraṃ tenaṅgena. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
evamidaṃ brahmacariyaṃ
paripūraṃ tenaṅgena. (196-2.) |
|
|
|
|
paripūraṃ |
pari-pṝ |
形 |
a |
中 |
単 |
主 |
完全な、完成した |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
その理由により、そのようなこの梵行は完全なものです。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
196-5. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Sace hi, bho gotama, imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo ārādhako
abhavissa, bhikkhū ca ārādhakā abhavissaṃsu, no ca kho bhikkhuniyo ārādhikā
abhavissaṃsu; |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Sace hi, bho gotama,
imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo ārādhako abhavissa, bhikkhū ca ārādhakā
abhavissaṃsu, no ca kho bhikkhuniyo ārādhikā abhavissaṃsu; (196-1.) |
|
|
|
|
bhikkhuniyo |
bhikṣ |
名 |
ī |
女 |
複 |
主 |
比丘尼 |
|
|
|
|
ārādhakā |
|
形 |
a |
女 |
複 |
主 |
成功する、熱心な |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
尊者ゴータマよ、もしこの法を、尊者ゴータマが成就し、また比丘たちが成就し、しかし比丘尼たちが成就しないのならば、 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
196-6. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
evamidaṃ brahmacariyaṃ aparipūraṃ abhavissa tenaṅgena. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
evamidaṃ brahmacariyaṃ
aparipūraṃ abhavissa tenaṅgena. (196-2.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
その理由により、そのようなこの梵行は不完全なものということになります。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
196-7. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Yasmā ca kho, bho gotama, imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo
ārādhako, bhikkhū ca ārādhakā, bhikkhuniyo ca ārādhikā; |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Yasmā ca kho, bho gotama, imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo
ārādhako, bhikkhū ca ārādhakā, bhikkhuniyo ca ārādhikā; (196-3, 5.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
しかし、尊者ゴータマよ、この法を、尊者ゴータマが成就し、また比丘たちが成就し、また比丘尼たちが成就しています。それゆえ、 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
196-8. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
evamidaṃ brahmacariyaṃ paripūraṃ tenaṅgena. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
evamidaṃ brahmacariyaṃ
paripūraṃ tenaṅgena. (196-4.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
その理由により、そのようなこの梵行は完全なものです。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
196-9. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Sace hi, bho gotama, imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo ārādhako
abhavissa, bhikkhū ca ārādhakā abhavissaṃsu, bhikkhuniyo ca ārādhikā
abhavissaṃsu, no ca kho upāsakā gihī odātavasanā brahmacārino ārādhakā
abhavissaṃsu; |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Sace hi, bho gotama,
imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo ārādhako abhavissa, bhikkhū ca ārādhakā
abhavissaṃsu, bhikkhuniyo ca ārādhikā abhavissaṃsu, no ca kho upāsakā gihī odātavasanā brahmacārino ārādhakā abhavissaṃsu; (196-5.) |
|
|
|
|
upāsakā |
|
名 |
a |
男 |
複 |
主 |
優婆塞 |
|
|
|
|
gihī |
|
名形 |
in |
男 |
複 |
主 |
在家の |
|
|
|
|
odāta |
|
形 |
a |
‐ |
有(持) |
白い |
|
|
|
|
vasanā |
vas |
名 |
a |
中→男 |
複 |
主 |
衣 |
|
|
|
|
brahmacārino |
bṛh,
car |
形 |
in |
男 |
複 |
主 |
梵行者 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
尊者ゴータマよ、もしこの法を、尊者ゴータマが成就し、また比丘たちが成就し、また比丘尼たちが成就し、しかし在家白衣の梵行者である優婆塞たちが成就しないのならば、 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
196-10. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
evamidaṃ brahmacariyaṃ aparipūraṃ abhavissa tenaṅgena. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
evamidaṃ brahmacariyaṃ
aparipūraṃ abhavissa tenaṅgena. (196-2.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
その理由により、そのようなこの梵行は不完全なものということになります。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
196-11. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Yasmā ca kho, bho gotama, imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo
ārādhako, bhikkhū ca ārādhakā, bhikkhuniyo ca ārādhikā, upāsakā ca gihī
odātavasanā brahmacārino ārādhakā; |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Yasmā ca kho, bho gotama, imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo
ārādhako, bhikkhū ca ārādhakā, bhikkhuniyo ca ārādhikā, upāsakā ca gihī
odātavasanā brahmacārino ārādhakā;
(196-3, 9.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
しかし、尊者ゴータマよ、この法を、尊者ゴータマが成就し、また比丘たちが成就し、また比丘尼たちが成就し、また在家白衣の梵行者である優婆塞たちが成就しています。それゆえ、 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
196-12. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
evamidaṃ brahmacariyaṃ paripūraṃ tenaṅgena. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
evamidaṃ brahmacariyaṃ
paripūraṃ tenaṅgena. (196-4.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
その理由により、そのようなこの梵行は完全なものです。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
196-13. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Sace hi, bho gotama, imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo ārādhako
abhavissa, bhikkhū ca ārādhakā abhavissaṃsu, bhikkhuniyo ca ārādhikā
abhavissaṃsu, upāsakā ca gihī odātavasanā brahmacārino ārādhakā abhavissaṃsu,
no ca kho upāsakā gihī odātavasanā kāmabhogino ārādhakā abhavissaṃsu; |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Sace hi, bho gotama,
imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo ārādhako abhavissa, bhikkhū ca ārādhakā
abhavissaṃsu, bhikkhuniyo ca ārādhikā abhavissaṃsu, upāsakā ca gihī
odātavasanā brahmacārino ārādhakā abhavissaṃsu, no ca kho upāsakā gihī
odātavasanā kāmabhogino ārādhakā
abhavissaṃsu; (196-9.) |
|
|
|
|
kāma |
|
名 |
a |
男中 |
依(対) |
欲 |
|
|
|
|
bhogino |
bhuj |
形 |
in |
男 |
複 |
主 |
受用する、財ある |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
尊者ゴータマよ、もしこの法を、尊者ゴータマが成就し、また比丘たちが成就し、また比丘尼たちが成就し、また在家白衣の梵行者である優婆塞たちが成就し、しかし在家白衣の受欲者である優婆塞たちが成就しないのならば、 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
196-14. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
evamidaṃ brahmacariyaṃ aparipūraṃ abhavissa tenaṅgena. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
evamidaṃ brahmacariyaṃ
aparipūraṃ abhavissa tenaṅgena. (196-2.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
その理由により、そのようなこの梵行は不完全なものということになります。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
196-15. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Yasmā ca kho, bho gotama, imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo
ārādhako, bhikkhū ca ārādhakā, bhikkhuniyo ca ārādhikā, upāsakā ca gihī
odātavasanā brahmacārino ārādhakā, upāsakā ca gihī odātavasanā kāmabhogino
ārādhakā; |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Yasmā ca kho, bho gotama, imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo
ārādhako, bhikkhū ca ārādhakā, bhikkhuniyo ca ārādhikā, upāsakā ca gihī
odātavasanā brahmacārino ārādhakā, upāsakā ca gihī odātavasanā kāmabhogino
ārādhakā; (196-3, 13.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
しかし、尊者ゴータマよ、この法を、尊者ゴータマが成就し、また比丘たちが成就し、また比丘尼たちが成就し、また在家白衣の梵行者である優婆塞たちが成就し、また在家白衣の受欲者である優婆塞たちが成就しています。それゆえ、 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
196-16. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
evamidaṃ brahmacariyaṃ paripūraṃ tenaṅgena. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
evamidaṃ brahmacariyaṃ
paripūraṃ tenaṅgena. (196-4.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
その理由により、そのようなこの梵行は完全なものです。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
196-17. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Sace hi, bho gotama, imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo ārādhako
abhavissa, bhikkhū ca ārādhakā abhavissaṃsu, bhikkhuniyo ca ārādhikā
abhavissaṃsu, upāsakā ca gihī odātavasanā brahmacārino ārādhakā abhavissaṃsu,
upāsakā ca gihī odātavasanā kāmabhogino ārādhakā abhavissaṃsu, no ca kho
upāsikā gihiniyo odātavasanā brahmacāriniyo ārādhikā abhavissaṃsu; |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Sace hi, bho gotama,
imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo ārādhako abhavissa, bhikkhū ca ārādhakā
abhavissaṃsu, bhikkhuniyo ca ārādhikā abhavissaṃsu, upāsakā ca gihī
odātavasanā brahmacārino ārādhakā abhavissaṃsu, upāsakā ca gihī odātavasanā
kāmabhogino ārādhakā abhavissaṃsu, no ca kho upāsikā
gihiniyo odātavasanā brahmacāriniyo ārādhikā
abhavissaṃsu; (196-13.) |
|
|
|
|
upāsikā |
|
名 |
ā |
女 |
複 |
主 |
優婆塞 |
|
|
|
|
gihiniyo |
|
名形 |
in |
女 |
複 |
主 |
在家の |
|
|
|
|
odāta |
|
形 |
a |
‐ |
有(持) |
白い |
|
|
|
|
vasanā |
vas |
名 |
a |
中→女 |
複 |
主 |
衣 |
|
|
|
|
brahmacāriniyo. |
bṛh,
car |
形 |
in |
女 |
複 |
主 |
梵行者 |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
尊者ゴータマよ、もしこの法を、尊者ゴータマが成就し、また比丘たちが成就し、また比丘尼たちが成就し、また在家白衣の梵行者である優婆塞たちが成就し、また在家白衣の受欲者である優婆塞たちが成就し、しかし在家白衣の梵行者である優婆夷たちが成就しないのならば、 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
196-18. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
evamidaṃ brahmacariyaṃ aparipūraṃ abhavissa tenaṅgena. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
evamidaṃ brahmacariyaṃ
aparipūraṃ abhavissa tenaṅgena. (196-2.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
その理由により、そのようなこの梵行は不完全なものということになります。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
196-19. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Yasmā ca kho, bho gotama, imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo
ārādhako, bhikkhū ca ārādhakā, bhikkhuniyo ca ārādhikā, upāsakā ca gihī
odātavasanā brahmacārino ārādhakā, upāsakā ca gihī odātavasanā kāmabhogino
ārādhakā, upāsikā ca gihiniyo odātavasanā brahmacāriniyo ārādhikā; |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Yasmā ca kho, bho gotama, imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo
ārādhako, bhikkhū ca ārādhakā, bhikkhuniyo ca ārādhikā, upāsakā ca gihī
odātavasanā brahmacārino ārādhakā, upāsakā ca gihī odātavasanā kāmabhogino
ārādhakā, upāsikā ca gihiniyo odātavasanā brahmacāriniyo ārādhikā; (196-3, 17.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
しかし、尊者ゴータマよ、この法を、尊者ゴータマが成就し、また比丘たちが成就し、また比丘尼たちが成就し、また在家白衣の梵行者である優婆塞たちが成就し、また在家白衣の受欲者である優婆塞たちが成就し、また在家白衣の梵行者である優婆夷たちが成就しています。それゆえ、 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
196-20. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
evamidaṃ brahmacariyaṃ paripūraṃ tenaṅgena. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
evamidaṃ brahmacariyaṃ
paripūraṃ tenaṅgena. (196-4.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
その理由により、そのようなこの梵行は完全なものです。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
196-21. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
‘‘Sace hi, bho gotama, imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo ārādhako
abhavissa, bhikkhū ca ārādhakā abhavissaṃsu, bhikkhuniyo ca ārādhikā
abhavissaṃsu, upāsakā ca gihī odātavasanā brahmacārino ārādhakā abhavissaṃsu,
upāsakā ca gihī odātavasanā kāmabhogino ārādhakā abhavissaṃsu, upāsikā ca
gihiniyo odātavasanā brahmacāriniyo ārādhikā abhavissaṃsu, no ca kho upāsikā
gihiniyo odātavasanā kāmabhoginiyo ārādhikā abhavissaṃsu; |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
‘‘Sace hi, bho gotama,
imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo ārādhako abhavissa, bhikkhū ca ārādhakā
abhavissaṃsu, bhikkhuniyo ca ārādhikā abhavissaṃsu, upāsakā ca gihī
odātavasanā brahmacārino ārādhakā abhavissaṃsu, upāsakā ca gihī odātavasanā
kāmabhogino ārādhakā abhavissaṃsu, upāsikā ca gihiniyo odātavasanā
brahmacāriniyo ārādhikā abhavissaṃsu, no ca kho upāsikā gihiniyo odātavasanā
kāmabhoginiyo ārādhikā
abhavissaṃsu; (196-17.) |
|
|
|
|
bhoginiyo |
bhuj |
形 |
in |
女 |
複 |
主 |
受用する、財ある |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
尊者ゴータマよ、もしこの法を、尊者ゴータマが成就し、また比丘たちが成就し、また比丘尼たちが成就し、また在家白衣の梵行者である優婆塞たちが成就し、また在家白衣の受欲者である優婆塞たちが成就し、また在家白衣の梵行者である優婆夷たちが成就し、しかし在家白衣の受欲者である優婆夷たちが成就しないのならば、 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
196-22. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
evamidaṃ brahmacariyaṃ aparipūraṃ abhavissa tenaṅgena. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
evamidaṃ brahmacariyaṃ
aparipūraṃ abhavissa tenaṅgena. (196-2.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
その理由により、そのようなこの梵行は不完全なものということになります。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
196-23. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Yasmā ca kho, bho gotama, imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo
ārādhako, bhikkhū ca ārādhakā, bhikkhuniyo ca ārādhikā, upāsakā ca gihī
odātavasanā brahmacārino ārādhakā, upāsakā ca gihī odātavasanā kāmabhogino
ārādhakā, upāsikā ca gihiniyo odātavasanā brahmacāriniyo ārādhikā, upāsikā ca
gihiniyo odātavasanā kāmabhoginiyo ārādhikā; |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
Yasmā ca kho, bho gotama, imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo
ārādhako, bhikkhū ca ārādhakā, bhikkhuniyo ca ārādhikā, upāsakā ca gihī
odātavasanā brahmacārino ārādhakā, upāsakā ca gihī odātavasanā kāmabhogino
ārādhakā, upāsikā ca gihiniyo odātavasanā brahmacāriniyo ārādhikā, upāsikā ca
gihiniyo odātavasanā kāmabhoginiyo ārādhikā; (196-3, 21.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
しかし、尊者ゴータマよ、この法を、尊者ゴータマが成就し、また比丘たちが成就し、また比丘尼たちが成就し、また在家白衣の梵行者である優婆塞たちが成就し、また在家白衣の受欲者である優婆塞たちが成就し、また在家白衣の梵行者である優婆塞たちが成就し、また在家白衣の受欲者である優婆夷たちが成就しています。それゆえ、 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
196-24. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
evamidaṃ brahmacariyaṃ paripūraṃ tenaṅgena. |
|
|
|
|
語 |
語根 |
品詞 |
語基 |
性 |
数 |
格 |
意味 |
|
|
|
|
evamidaṃ brahmacariyaṃ
paripūraṃ tenaṅgena. (196-4.) |
|
|
|
訳文 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
その理由により、そのようなこの梵行は完全なものです。 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
←前へ トップへ 次へ→ |